Svētdien, 27. janvārī, tēlniekam, skolotājam un sportistam Voldemāram Jākobsonam apritētu 114 gadu. Bebrēnieši savu novadnieku neaizmirst. 26. janvārī Meža parkā jau ceturto reizi, sagaidot viņa dzimšanas dienu, notiks ziemas sporta aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.
Bebru pagasta “Galdiņos” tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju — muzeju atklāja 1976. gadā. “Mans šķūnis — mana paradīze,” tā par “Galdiņiem” teicis to saimnieks. Voldemārs Jākobsons atstājis vairāk kā 50 skulptūru, pāri par 100 zīmējumu, grafiku, dekorāciju metu. Ekspozīcijā apskatāmi arī mākslas un sadzīves priekšmeti, kas piederējuši Jākobsonu dzimtai, tēlnieka darbarīki, neliela bibliotēka, apavu kolekcija.
Muzeja vadītāja Sarmīte Rode ir priecīga un gandarīta par katru jaunu eksponātu, kas vēsta par izcilo novadnieku. Aizvadītajā tūrisma sezonā tādi ir bijuši divi. Pagājušā gada vasarā muzeja krājumā nonāca vērtīgs dokuments — 1924. gada 29. februārī izdota apliecība, kurā rakstīts: Latvijas karaspēka pārvalde apliecina, ka Voldemārs Kārļa dēls Jākobsons ir piedalījies Latvijas atbrīvošanas karā kā kareivis I Bruņotā divizionā un viņam ir piešķirta tiesība nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Apliecību parakstījis Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Veniņis (paraksts gan pabalējis un grūti salasāms). Iepriekš tādu ziņu par V. Jākobsonu muzejā nebija.
Vēl pagājušajā gadā saņemts dāvinājums no V. Jākobsona bijušās skolnieces Mētras Pučas, kura dzīvo Lielvārdē un darbojas trimdas latviešu literatūras “Grāmatu klētī” — bibliotēkā Lielvārdes kultūras namā. Pučas kundze muzejam uzdāvināja mākslinieces Margaritas Kovaļevskas grāmatu “Deviņpadsmit”, kas izdota 1973. gadā izdevniecībā “Ziemeļblāzma”.
Grāmatas autore stāsta par laiku, kad viņa, deviņpadsmitgadīga jauniete no Jelgavas, 1929. gadā sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Vairākās epizodēs viņa apraksta tikšanos ar studentu, topošo tēlnieku V. Jākobsonu, kurš akadēmijā studēja jau no 1921. gada un gatavojās tās beigšanai. Muzeja vadītāja Sarmīte Rode saka: ‘‘Grāmata man tagad lieliski palīdz iztēloties Voldemāra Jākobsona studiju gadus un viņa laikabiedrus, iegūtā jaunā informācija noder, iepazīstinot muzeja apmeklētājus ar mākslinieka personību.”
