Tuvojoties jaunajam mācību gadam, arvien biežāk atceramies par bērniem, kuriem drīz jākārto somas, lai dotos uz skolu. Vieniem vecākiem problēmas sagādā jaunu grāmatu, apģērba un rakstāmlietu iegāde, citiem — pats bērns.
Tagad nopietni diskutē par iespēju agresīvos bērnus atstāt mājās un nelaist skolā kopā ar pārējiem. Šī pati problēma saasinājusies netālu no Aizkraukles esošajā Lauberes bērnunamā. Interneta portālus un avīžu slejas piepilda skandalozi paziņojumi, ka Lauberē notiek trakas lietas, ilgstoši un regulāri tiek pārkāptas bērnu tiesības, iestādi vajagot slēgt, direktori atbrīvot no darba utt. Iestādes direktore, skaidrojot radušos situāciju, teic, ka nedienas bērnunamā sākušās 2011. gadā, kad tur ievietots audzēknis no Ogres novada, kurš ārstējies no atkarībām. No iepriekšējās iestādes jaunietis izslēgts par vardarbību pret vienaudzi. Vēlāk divi no Skrīveru un Grobiņas novada šajā mācību gadā bērnunamā ievietotie bērni izdarījuši pārkāpumu un bailēs no gaidāmā soda aizbēguši. Vēlāk piezvanījuši Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunim un sūdzējušies, izdomādami stāstu, ka bērnunamā viņiem darīja pāri, un tāpēc bēguši. Problēmas samilzušas arī tādēļ, ka kopš 1992. gada, kad bērnunams sācis darboties, līdz šodienai darbinieku skaits samazinājies uz pusi, un tagad 32 vietā kopā ar sešiem sociālajiem audzinātājiem ir 15 darbinieku. Toties bērnu skaits — 30. Pēdējos gados līdzekļi piešķirti ar nosacījumu, ka tiks optimizēti izdevumi. Bērnunama audzēkņi nav gluži tas pats, kas parasta klase, un bieži vien katram no viņiem nepieciešama individuāla attieksme. Optimizācija nozīmēja to, ka darbus, ko agrāk veica tehniskais personāls — sētnieks, veļas mazgātājs un citi, tagad dara tie paši nedaudzie strādājošie. Tā teikt, kamēr skolotājs mazgā traukus, bērni savā starpā sakaujas.
Tas, ka šādās iestādēs notiek pusaudžu savstarpējo attiecību skaidrošana, nav nekas īpašs. Tā ir ne tikai Lauberē. Pirms pāris gadiem līdzīgas nopietnas problēmas bija arī Iršu ģimenes krīzes centrā “Dzeguzīte”. Tā vadītāja Inga Ķieģele teic, ka pats svarīgākais ir nevienu pārkāpumu neatstāt bez ievērības. Tikpat svarīgi ir radīt bērnos drošības sajūtu, ka viņiem vienmēr būs, pie kā atnākt, pastāstīt, kurš aizstāvēs, lai viņi sāktu runāt, nevis slēptu pāridarījumu. Tāpat Ķieģeles kundze atzīst, ka liela nozīme ir personāla zināšanām sociālo jautājumu risināšanā. Taisnība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Naudas jautājums ir bijis sāpīgs visos laikos, jo cieši saistīts ar labu darbinieku piesaisti. Tomēr šīs problēmas sakne ir sabiedrības morālā degradēšanās, kas īpaši izteikta ir lauku rajonos. Tās rezultāts ir arī nevienam nevajadzīgie bērni.
