Ja man tagad kāds zvana, es neceļu klausuli. Man ir daudz svarīgākas lietas — es lasu jaunās valdības deklarāciju. Teikšu atklāti — tik silti paliek, tik labi, it kā bezmaksas narkozi būtu dabūjusi. Tā vien liekas, ka gada talismans Pegazs atlidojis pie deklarācijas rakstītājiem un tik čukstējis: “Ieraksti to, šito un vēl arī to…” Tik daudz labu lietu deviņos mēnešos notiks — zemīt, atveries! Vaļēju muti no brīnumiem staigāsim. Piemēram, “uzlabosim demogrāfisko situāciju Latvijā, vienlaikus mazinot emigrāciju”. Tikai nesaprotu, kā to izdarīs, nekas nav teikts ne par naudu, ne veidiem. Varbūt iepirksim instrukcijas no ķīniešiem un uztaisīsim tādu demogrāfisko sprādzienu, ka Eiropai “pogas izgriezīsim”. Tad pirmie jaunās deklarācijas augļi būs redzami jau valdības darbības beigās.
“Stiprināsim ģimenes ārsta komandas darbu, paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu.” Nu es beidzot savam ārstam atklāšu visu, kas man sāp, agrāk baidījos, ka sūtīs vēl pie speciālistiem uz Rīgu kā Rozāliju, bet pie tiem Rīgas ārstiem, ja nav lielas naudas, var tikt tikai pēc kāda pusgada, bet pa to laiku es taču varu aiziet uz “citiem dārziem”.
Bet viens punkts akurāt Indriķim: “Stiprināsim nacionālu un eiropeisku informācijas telpu, veicinot ES dalībvalstu sabiedrisko televīzijas programmu pieejamību.” Nu gan viņš man būs gudrs, jo pie televizora vien sēž. Varēs iet deputātos. ◆
