No katra netikuma, ja no tā nevar atbrīvoties, jāprot gūt maksimālu baudu. Viens no cilvēka netikumiem ir smēķēšana. Atklājot tabaku, vispirms cilvēki to pildīja pīpē un pīpes kūpināšana agrāk bija labais tonis.
No katra netikuma, ja no tā nevar atbrīvoties, jāprot gūt maksimālu baudu. Viens no cilvēka netikumiem ir smēķēšana. Atklājot tabaku, vispirms cilvēki to pildīja pīpē un pīpes kūpināšana agrāk bija labais tonis. Mūsdienās pārsvarā smēķē cigaretes, bet pīpe, tāpat kā agrāk, palikusi smalka, aristokrātiska un dārga lieta. Arī modes lieta.
Liek cietumā vai nocērt galvu
Cilvēki smēķē jau vismaz piecsimt gadu. Pirmo reizi civilizācijas vēsturē pret smēķēšanu oficiāli vērsās 1603. gadā. Tas bija Anglijas karalis Džeimss I. Viņš apgalvoja, ka smēķē tikai barbari un tas ir kaitīgi veselībai. Džeimss I pat aizliedza audzēt tabaku, bet jau nākamais karalis aizliegumu atcēla, taču noteica par tabaku ļoti lielu nodokli.
Savlaik pret tabakas smēķēšanu cīnījās ļoti bargām metodēm. Daudzās valstīs nedrīkstēja smēķēt baznīcā, Vācijā par tabakas tirdzniecību un lietošanu sodīja ar naudas vai cietumsodu. Krievijā draudēja izsūtīt uz Sibīriju. Turcijā, pieķerot smēķējam kafejnīcā, piesprieda nāvessodu. Murata IV valdīšanas laikā galvu nocirta 25 tūkstošiem cilvēku. Taču tabaka tā bija pārņēmusi pasauli, ka padevās gan Turcijas, gan Vācijas valdība. 17. gadsimta vidū valdošās aprindas saprata, ka tā ir donkihotiska cīņa ar vējdzirnavām.
Neizdevušās sadedzina
Smalki kungi smēķēja pat no sudraba gatavotas pīpes, bet vienkāršie ļaudis tās sameistaroja no valrieksta čaumalas, pīpes kātam izmantojot salmu. Smēķēšana notika pat speciālās “tabagies”, kur pīpi rituāla veidā laida apkārt pa riņķi. Pīpes pīpēšana bija labais tonis, bija pat smēķēšanas profesori, kuri mācīja, kā dūmus izlaist caur degunu un kā pūst dūmu gredzenus.
Anglis Alfrēds Danhils bija pirmais pīpju ražotājs, kurš noteica tām ekskluzīvas preces statusu. Viņš teica: “Ja gribat labu pīpi, es jums to došu, jo sliktas es neražoju.” Danhila uzņēmumā gadā izgatavo aptuveni 200 pīpju un neizdevušās vienkārši sadedzina. Anglijā ražotajām pīpēm nav svarīga forma un apdare, galvenais — dūms. Savukārt francūžiem, kuri ražo masveida produkciju un kuras cenas svārstās no 15 līdz 500 latiem, svarīgākā ir tieši forma, itāļiem — apdare. Ērta pīpēšana ir otršķirīgs jautājums. Galvenais, lai būtu skaisti, eleganti un ar izcilu koka rakstu. Vācijā visi kūpina pīpes ar filtru, jo vācieši to izgudroja. Arī Latvijā pircēji lielākoties izvēlas pīpes ar filtru. Taču amerikāņi, angļi un dāņi uz to raugās ar izbrīnu, jo, izvēloties labu pīpi un tabaku, filtru nevajag. Vislielākais pīpētāju skaits pasaulē ir Dānijā.
