Šlāgermūzikas cienītājiem “Rumbas kvarteta” mūziķi ir teju vai kā ģimenes locekļi. Tiklīdz dzirdēs skanam viņu dziesmu radio vai televīzijā, tā noteikti kāds teiks: “Pagriez skaļāk, manējie dzied.” Rīt viņus jaunā diska “Cita dziesma” prezentācijas koncertā ”Jaunības atmiņās” vaigā skatīt un klausīties varēs koknesieši.
Savulaik kāda ansambļa cienītāja teica: “Viņiem vajadzētu koncertēt pansionātos, redzētu — puse iemītnieku uzreiz kļūtu spirgtāki!” Daļēji tam var piekrist — ansamblis atskaņo senioru jaunības dienu dziesmas, un “Rumbas kvarteta” mērķis ir popularizēt “dzīvo” instrumentu mūziku, kas dod iespēju muzicēt arī bez pastiprinošām iekārtām, kā to darīja mūziķi pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, kā arī neļaut aizmirst vecās ziņģes un galda dziesmas.
Viņu uznāciens uz šlāgermūzikas skatuves bija straujš un atmiņā paliekošs, teju vai kā populārajā teicienā — atnāca, ieraudzīja un uzvarēja. Pirmoreiz piedaloties šlāgermūzikas aptaujā ar dziesmu “Kur esi tu?”, viņi ieguva otro vietu. Nule Kuldīgas šlāgergrupai “Rumbas kvartets” klajā nācis otrais studijas albums “Cita dziesma”, un Vislatvijas koncerttūre ““Rumbas kvartets” jaunības atmiņās!” ir jaunā albuma prezentācijas koncerts.
Albumā kvartets iekļāvis 12 skaņdarbus. Tie rasti vecās dziesmu kladēs, ir arī klaida latviešu spēlētās melodijas, Arta Šimpermaņa vecmāmiņas dziedātā “Baltā kaija” un 70. gadu latviešu estrādes zvaigznes Andreja Lihtenberga izpildītā “Vakara dziesma”. Iekļauta arī A. Šimpermaņa dziesma “Mīla atgriezīsies”. Klausītāji varēs izbaudīt fokstrota, marša, lēnā valša un pat tango ritmus.
Pirms koncerta uz sarunu aicināju vienu no ansambļa dalībniekiem Arti Šimpermani.
Reibst no pavasara
— No kā “Rumbas kvartets” vairāk reibst — no pavasara vai slavas?
— Te nu jāsaka, ka tik slaveni gan nejūtamies, lai reibtu galva! Līdz ar to šobrīd galva reibst no pavasara!
— Ko ikdienā dara Rolands Stucers, Artis Šimpermanis, Gatis Lagzdenieks un Guntis Stucers? Vai nodarbojas tikai ar mūziku?
— Šobrīd Gatis ir pārejas periodā un nodarbojas tikai ar mūziku, Rolands ikdienā saistīts ar zemes mērniecību, Guntim ir savs krodziņš “Klūdziņa” Kuldīgā, bet es nodarbojos ar mārketinga lietām “Latvijas pastā”.
— Pērn koncertā Koknesē, atskaņojot dziesmu “Upe Pērse”, jūs teicāt: “Tas ir emocionāls brīdis, tas ir tikpat kā atrast pazaudētu bērnu.” Pēc Sarmītes Rodes iniciatīvas tā pirmoreiz bija pieteikta kā zināma autora, proti, koknesieša Zigfrīda Putniņa sacerēta. Toreiz koknesietis Juris Siliņš pēc koncerta diktofonā jums iedziedāja arī mazāk dzirdētu Zigfrīda Putniņa dziesmu “Uz Pērses krasta stāvu es…”. Vai šis ir vienīgais gadījums, kad no aizmirstības izcelts kāds autors?
— Jā, tas bija brīnišķīgs pasākums, kurā uzzinājām par Zigfrīdu Putniņu! Bet neesam turējuši sveci zem pūra, dziesma “Upe Pērse” ir iekļauta mūsu jaunajā albumā! Katrā pasākumā, kurā izpildām šo dziesmu, piesaku, ka tā ir Zigfrīda Putniņa dziesma. Turklāt arī dažām citām ziņģēm esam uzzinājuši autorus. Ir ļoti svarīgi neaizmirst mūsu skaisto dziesmu autorus.
— Vai esat bijuši pie Pērses?
— Protams, jo samērā bieži mērojam ceļu pāri Pērses upei.
Novērtē arī jaunā paaudze
— Vai skaitāt, cik koncertu jums bijis kopš piedalīšanās šlāgeraptaujā? Cik to ir apmēram mēnesī?
— Esam ļoti gandarīti, ka mūsu izpildījums ir pieprasīts, līdz ar to katru nedēļas nogali pavadām, muzicējot lielākos un mazākos pasākumos. Pirms jaunā gada saskaitījām, ka pērn esam piedalījušies 94 pasākumos. Arī pašlaik līdz septembrim ir brīvas pāris piektdienas, darbojamies aktīvi!
— Cik dziesmu ir jūsu repertuārā?
— Repertuārā iekļautās dziesmas vairs neskaitām, līdzko sasniedzām 100! Taču katrā mēģinājumā ķeramies klāt jaunām dziesmām, jo materiāla ir ļoti daudz, kādam gadiņam uz priekšu.
— Kāda jums bijusi patīkamākā uzslava?
— Protams, katra uzslava ir patīkama un motivē mūs, patīkami, ka arī jaunā paaudze novērtē un uzslavē par izpildījumu un dziesmām. Līdz ar to šīs dziesmas un žanrs nav vienaldzīgs arī tiem, kuriem vēl nav 30 gadu!
— Par ko strīdas “Rumbas kvartets”?
— Vēl nesen braucām busiņā no spēles un spriedām, ka mums nav bijuši strīdi. Protams, darba procesā apspriežam un argumentējam katrs savu domu par aranžijām, bet kopumā mums ir neticami pozitīvs vīru kolektīvs.
— Popularitāte glaimo vai traucē? Ielās jūs pazīst?
— Neesam izjutuši kādu traucēkli, ka reizēm mūs sabiedriskā vietā pazīst. Visi esam kuldīdznieki, līdz ar to pilsētā ir ļo-o-oti daudz paziņu. Tas ir provinces šarms, ka viss ir daudz personīgāk — viens otru zina un pazīst!
Uz koncertu — ar piecām mašīnām
— Kādu neparastāko dāvanu esat saņēmuši?
— Ļoti patīkami mūs pārsteigušas dāvinātās bildes ar “Rumbas kvartetu”, kurām bija pašrocīgi gatavoti rāmji.
— Jūs par savu misiju uzskatāt dāvināt citiem prieku, bet kā jūs var iepriecināt?
— Tikko ar ģimenēm pie Ventas upes nosvinējām Gunta dzimšanas dienu. Blakus grils ar kūpošu gaļu, Ventā makšķeres, līdzi taures. Jā, tajā dienā spriedām, ka šādas dienas, izņemot muzicēšanu, mūs patiesi iepriecina!
— Vai ir iestrāde arī trešajam albumam?
— Jā, strādājam uz priekšu. Pasākumu repertuāros iekļaujam jaunas melodijas, skatāmies, vai klausītāji tās atpazīst, uzklausām atsauksmes, līdz ar to nepiespiesti iezīmējas nākamā albuma aprises.
— Vai jūsu repertuārā kādreiz būs arī Raimonda Paula melodijas?
— Nekad nesaki “nekad”, bet man šķiet, ka mums tomēr ir cita misija — likt atkal skanēt senām melodijām!
— Vai ir kāda dziesma, ko dziedat visos koncertos?
— Ņemot vērā to, ka Latvijā ir pāris vietu, kur esam viesojušies vairāk kā vienu reizi, tad šobrīd koncertos esam ietvēruši gan dziesmas no pirmā albuma “Kur esi tu?”, gan jaunā albuma “Cita dziesma” dziesmas. Visos pasākumos dziedam “Kur esi tu?”, “Kuldīgas dziesmu” un “Sen tas bij’”.
— Droši vien, braukājot pa Latviju, esat piedzīvojuši ne vienu vien kuriozu. Kurš palicis prātā visspilgtāk?
— Šis laikam ir piedzīvojums, ne kuriozs, bet ļoti interesants bija brauciens uz Kocēniem pirms diviem gadiem, kad ceļā uz pasākumu Gunta auto saplīsa tikko remontētā automātiskā pārnesumkārba. Līdz ar to brauciens uz Kocēniem un atpakaļ mums noslēdzās kopumā ar piecām dažādām automašīnām! Katra veda kādu ceļa posmu ar visiem instrumentiem, pa nakti vēl paliekot pie Anda Zaķa no grupas “Tēva nams”.
Kārtīga karbonāde
— Ir pieņēmums, ka viena no latviešu raksturīgākajām īpašībām ir ne tikai strādīgums, bet arī skaudība. Vai pēdējo gadu laikā to esat izjutuši?
— Personīgi skaudību neesmu jutis, arī kolēģi nav teikuši, ka būtu ko tādu piedzīvojuši. Toties baudām klausītāju novērtējumu, sirsnību un iedrošinājumu darboties tālāk, celt saulītē vecās dziesmas un uzrakstīt arī kādu savu, ieturētu “Rumbas kvarteta” skanējumā.
— Ar kādu ēdienu jūs sevi asociējat?
— O, ļoti interesants jautājums! Nezinu, vai kolēģi pievienotos, bet man šķiet, ka ar kārtīgu karbonādi!
— Vai piekrītat Mērfija likumam “Smaidi! Rīt būs sliktāk!”?
— Smaidam piekrītu, bet nepiekrītu, ka rīt būs sliktāk! Jāsmaida domājot, ka rīt būs noteikti labāk, jo tas, ka rītdiena ir piedzīvota, jau vien ir daudzu smaidu vērts!
Cilvēks, kuram patīk izjokot
— Ja jūs par “Rumbas kvartetu” rakstītu grāmatu, kāds būtu tās nosaukums?
— Memuāriem vēl esam par jaunu. Bet, ja nu kādreiz, tad nosaukums varētu būt “Sen tas bij’ pie Ventas ziedu laikā”!
— Kādas zāles “Rumbas kvartets” ieteiktu pret pavasara depresiju?
— Vimbu copi Ventā ar bērzu sulām un dziesmām.
— Vai kādreiz esat interesējies par sava uzvārda izcelsmi?
— Esmu mēģinājis, bet neko daudz neesmu uzzinājis. Zinu, ka uzvārds ir vācu izcelsmes un nozīmē — cilvēks, kuram patīk izjokot, un to tiešām man patīk darīt! Smaidu un smieklu nekad nav par daudz!
— Vai jūsu sieva nav greizsirdīga, ka jums ir daudz pielūdzēju?
— Mana brīnišķīgā sieviņa Kristīne nepavisam nav greizsirdīga. Viņa ir mans balsts, iedrošinātājs un miera osta! Man ir ļoti paveicies! ◆
