Tik daudz zemei zaļuma, tik daudz baltu sniegāju.
Tik daudz zemei zaļuma,
tik daudz baltu sniegāju.
Cik daudz bija plaukstošu,
tik daudz dzeltu lapu.
Zili zaļi brīnumi! —
šodien sevī iegāju,
šodien sevī iegāju,
tevi nesastapu.
Kad no sirds tu aizbēgi?
Kad no acīm izgāji?
Kas ar tevi biju es?
Kas bez tevis tapu?
Vārdu smagie aisbergi,
ledus drumslu driskāji – –
Brīdi sevī iegāju —
tevi nesastapu.
Tas, kas ilgi sāpējis,
tas, kas gaišā priekā justs,
ilgā gaitā pārtapis
par skaistu kapu…
Pēkšņi skumja atlaidās.
Bēgdams sevī iegāju.
Bēgdams sevī iegāju —
tevi nesastapu.
