Agrāk mana Izabella naudu tērēja par tērpiem, bet tagad — traks var palikt! — par krāsām, otām, audekliem.
Agrāk mana Izabella naudu tērēja par tērpiem, bet tagad — traks var palikt! — par krāsām, otām, audekliem. Viņa nolēmusi kļūt par… mākslinieci! Izvēlējusies pat avangarda virzienu. Impulsu šai nodarbei viņai deva kāda ziņa, ka līdz šim nezināma Daugavpils mākslinieka glezna izsolē ārzemēs pārdota par vairākiem miljoniem dolāru. Gleznā bija attēloti neregulāri dažādu toņu rozā kvadrāti. Izabella arī atcerējās, ka mākslinieks Kazimirs Maļevičs slavens kļuva ar uzzīmētu melnu kvadrātu.
Galvenais ir ideja — tāds tagad ir Izabellas iecienītākais sauklis. Man jau nekas nebūtu pretī Izabellas nodarbei — katrs prātā jūk savādāk. Trakākais, ka man jābūt viņas gleznojumu vērtētājam. Vakar pat — uzzīmējusi audekla vidū melnu apli, kurš gan nemaz nebija apaļš, jutās kā septītajās debesīs, jo, lūk, neviens aplis vēl neesot slavenāko gleznu skaitā. Tā būšot sensācija mākslas pasaulē. Man veselu stundu vajadzēja blenzt uz zīmējumu no dažādiem attālumiem un virzieniem. Beigās bija jāuzkāpj uz galda un jāatbild uz jautājumu: “Ko tas nozīmē?”. Tas laikam manā dzīvē bija grūtākais jautājums, jo es no visiem skatupunktiem redzēju tikai melnu ķepājumu. Un tad viņa sāka skaidrot — tā taču esot cilvēka galva, piesārņota ar visiem civilizācijas labumiem, kuri nemaz tik labi neesot. Bet ir arī vēl iespēja atgriezties, jo pasaulē vēl ir daudz gaišu lietu, tikai jāprot tās paņemt.
Jā, no tādas mākslas es tiešām neko nesaprotu.
Indriķis
