Jaunjelgavas pilsētas kultūras nama lielajā zālē pēc iedzīvotāju lūguma tika organizēta tikšanās ar Jaunjelgavas novada domes pārstāvjiem. Pilsētniekus šādai rīcībai pamudināja nesaprotami lielie apkures rēķini. Tā bija tikšanās galvenā sarunu tēma, taču ne vienīgā.
Uz tikšanos ar Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku, izpilddirektoru Uldi Albiņu, domes priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Kurtišu, sabiedrisko attiecību speciālisti Eviju Vectirāni un deputātu Māri Rēķi ieradās vairāk nekā 30 jaunjelgaviešu.
Dažas dienas pirms sapulces domē tika saņemts 73 iedzīvotāju parakstīts iesniegums ar lūgumu pārskatīt un atcelt decembra apkures tarifu. Jaunjelgavieši bija piefiksējuši, ka gaisa temperatūra novembrī un decembrī bija vienāda, taču decembrī par apkuri bija jāmaksā vairāk. Daudzdzīvokļu namiem siltumu piegādā privātais uzņēmums, tā pārstāvji uz sapulci nebija ieradušies, taču sanākušie domes pārstāvji starpību skaidroja ar lielo mitrumu, kas ietekmē siltuma piegādes trasi, kā arī dažu māju vēlmi izlīdzināt dienas un nakts tarifu.
Sapulces vadlīnijas veidoja domē iesniegtais 31 jautājums, kurus apkopoja pilsētas iedzīvotāja un aktīviste Inga Krauze. Laikraksts “Staburags” detalizētāk pievērsās tām tēmām, kas ir aktuālas plašākam iedzīvotāju lokam.
Pašiem būtu dārgāk
Lielāko sāpi jaunjelgaviešiem sagādā ievērojamie apkures rēķini. Tas skar astoņas daudzdzīvokļu mājas, pirmsskolas izglītības iestādi “Atvasīte” un vidusskolu — tām siltumu piegādā uzņēmums “Green Energy”. Uldis Albiņš, skaidrojot esošo situāciju, bija apkopojis 2017. gada izmaksas par siltumu. Pērn, lai nodrošinātu siltumu, bija nepieciešamas 4052 megavatstundas, kas izmaksāja 161 032 eiro. Klāt šai summai jāpieskaita siltumtehniķa gada alga (3600 eiro) un komunālās daļas uzturēšanas izmaksas (4863 eiro). Kopā par 2017. gadu Jaunjelgavas novada dome uzņēmumam par siltumu samaksāja 171 032 eiro, no tiem 155 624 eiro ir ieņēmumi no siltuma saņēmējiem, atlikušo summu pašvaldība piemaksāja, lai norēķinātos ar uzņēmumu. Albiņa kungs pirms tikšanās veica aprēķinus, pārliecinoties, ka pašiem nodrošināt siltumu būtu dārgāk. Šķeldas cena ir palielinājusies, tās iepirkšana, tehnikas un strādnieku algošana izmaksātu vairāk.
Vienīgais risinājums, kas var samazināt apkures izmaksas, ir māju siltināšana. Atšķirība ir liela — vienīgās siltinātās daudzdzīvokļu mājas Liepu ielā 21 iedzīvotāji par kvadrātmetru maksā 0,77 eiro. Siltināšanas projekts apstiprināts arī Liepu ielas 19. namam, tur pašlaik par kvadrātmetru jāmaksā 1,60 eiro. Vislielākā summa par siltumu jāmaksā Mednieku ielas 6. mājas iedzīvotājiem — 1,958 eiro par kvadrātmetru.
2017. gadā siltuma zudumi trasē bija 21,43%. Ppieļaujamā zuduma amplitūda Latvijā ir no 12% līdz 25%. Agrāk trases siltuma zudums Jaunjelgavā bija virs 23%, 2014. gadā posms pie Mednieku ielas tika nosiltināts un starpība saruka.
Siltuma ražotājs “Green Energy” darbu sāka 2014. gadā. Iedzīvotājiem tika solīts zemāks siltuma tarifs nekā tobrīd esošais. Tieši šis solījums, kuru, maksājot vērienīgās summas par apkuri, neizjūt jaunjelgavieši, bija tas, uz kuru atbildi gaidīja visvairāk. 2014. gadā pēc katlu mājas un koģenerācijas stacijas izbūves siltuma tarifs samazinājās par 20%, taču šī brīža lielās izmaksas veido sadārdzinātā šķelda, mazais siltuma patērētāju skaits un sliktā māju tehniskā kārtība. Vienīgais reālais risinājums izmaksu samazināšanai ir namu siltināšana. Tas būs ilgtermiņa ieguldījums. Šķērslis ir parādi. Albiņa kungs sanākušos informēja, ka visi parādnieki apzināti un katram izveidots parāda atmaksas grafiks. Līdz ar to jauni nemaksātāji nerodas.
Līgums ar siltuma piegādātāju “Green Energy” noslēgts līdz 2030. gadam. Nav pamata uzskatīt, ka esošā uzņēmuma vietā varētu nākt cits siltuma piegādātājs, kas būtu izdevīgāks. Ar vienas mājas visu iedzīvotāju piekrišanu var atteikties no “Green Energy” piegādātā siltuma, taču tad tarifs tiks izlīdzināts pārējiem apkures tīklā esošajiem namiem, līdz ar to cenas pieaugs. Kā arī atdalītajai mājai jānodrošina cita siltuma apgāde.
Ceļojošais rotaļu
laukums
Cits būtisks jautājums, kas interesēja pilsētniekus, bija apgaismojuma ierīkošana Smilšu un Kalna ielā. Domes pārstāvji atzina, ka šī gada budžetā šo ielu labiekārtošanai nauda nav paredzēta, taču Smilšu ielai jau ir pasūtīta tāme, lai saprastu, cik apgaismojuma ierīkošana varētu izmaksāt. Sarežģītāk ir Kalna ielā, tur jāizplāno projekts un jāierīko jauna līnija. Procesu sarežģī privātā zeme, kas pieder baznīcai. Lai darbi varētu notikt, nepieciešams saskaņojums ar īpašniekiem.
Kāds kungs sapulcē vaicāja par iespējamo Liepu ielas rekonstrukciju. Tā ir noslogota ar gājējiem un transportlīdzekļiem, taču nav gājēju ietves, kur patverties. “Brīnos, kā vēl līdz šim kāda nelaime nav notikusi, jādomā laikus, nevis kā parasti — kad kaut kas atgadīsies, tad veiks uzlabojumus,” uzsvēra kungs.
Sapulces izskaņā tika runāts par rotaļu laukumu, kurš no promenādes pārcelts uz Mednieku ielas māju iekšpagalmu. Kāda sapulces dalībniece uzsvēra, ka promenādes projekts tika veidots kā viens veselums, neesot godīgi, ka viena tā infrastruktūra tiek noņemta. Par šo jautājumu dome jau iepriekš saņēma sūdzības, pamatojums tam esot bijis mazā bērnu apmeklētība, kā arī tas, ka 300 metru attālumā no promenādes, pilsētas centrā pie domes, ir ierīkots plašs bērnu rotaļu laukums. Uz konkrēto iekšpagalmu rotaļu laukuma inventāru pārcēla, jo Mednieku ielas namu iemītnieki lūdza bērniem nodrošināt aktivitātes iespējas. Domes pārstāvji uzklausīja pretenzijas, un pēc sapulces, sazinoties ar izpilddirektoru Uldi Albiņu, viņš apstiprināja, ka laukums uz promenādes tiks atjaunots. Tomēr, ņemot vērā netālu esošo rotaļu laukumu, dažādībai varētu ierīkot jauniešiem pielāgotu zonu.
Nekad nebūs gana labi
Vairāk nekā pusotru stundu ilgušās diskusijas sākās ar tiešiem pārmetumiem, taču sarunas beigās jau tika izteiktas pateicības domes pārstāvjiem par paveikto pilsētas labā. Pēc sapulces dažiem jaunjelgaviešiem saglabājās rūgtums par trīs neizpildītajiem, neizziņotajiem lūgumiem. Pirmkārt, jaunjelgavieši lūdza, lai sapulce notiktu lielajā zālē pirmajā stāvā, lai arī gados vecāki cilvēki varētu to apmeklēt. Sākotnēji šis lūgums tika noraidīts, sapulci plānoja kultūras nama otrajā stāvā, taču beigās telpas atbrīvojās un sapulce notika pirmajā stāvā. Bija pārmetumi, ka par izmaiņām netika izziņots, tādēļ vecākā gadagājuma cilvēki to neapmeklēja. Uz tikšanos netika uzaicināti siltuma ražotāji, savukārt vietējo aktīvisti Ingu Krauzi neapmierināja atteikums rakstīt tikšanās protokolu.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, saka: ‘‘Piekrītu, ka šādas tikšanās vajadzīgas. Pieņemu pārmetumu, ka sen tāda nav rīkota. Ar iedzīvotājiem jārunā un jāskaidro aktualitātes. Ceru, ka sapulcē dažas lietas kļuva skaidrākas un cilvēki mājās devās apmierinātāki, bet dome nevar atrisināt visas problēmas. Mēs nevaram mainīt siltuma tarifus, mūsu pārliecība ir tāda, ka, darot to pašiem, izmaksas būtu pat lielākas nekā pašreiz.
Runājot par pārējiem pārmetumiem — lai ko pašvaldība darītu, vienmēr nebūs gana labi. Saņemot pārmetumus par sapulces norisi otrajā stāvā, pārcēlām uz pirmo, un atkal nav labi. Par tikšanās protokolēšanu… Iedzīvotāju tikšanās ar domes pārstāvjiem nav oficiāla tikšanās, komisijas vai darba grupas sēde, kurā tiek pieņemti lēmumi. Ikviens varēja pierakstīt vai ciādi fiksēt runāto. Nebija īsti skaidrs, kur šādu iedzīvotāju tikšanās protokolu varētu izmantot.
Pašvaldība izsludināja domes pārstāvju tikšanos ar iedzīvotājiem, ja bija vēlēšanās runāt ar siltuma ražotājiem — droši varēja aicināt. Šajā situācijā neredzēju pamatojumu to darīt. Uz jautājumiem par siltuma tarifiem atbildes tika sniegtas, diez vai pārstāvju sacītais atšķirtos.”
***
Pāris dienu pēc sapulces, brīvdienās, uzņēmumā “Green Energy” radās tehniskas problēmas, kas apgrūtināja siltuma piegādi. Subhi Gasanovs, uzņēmuma pārstāvis, apstiprina, ka siltuma piegāde bija apgrūtināta. Izsaukti speciālisti, un siltuma piegāde atjaunota. Gasanova kungs ir gatavs uzklausīt un sniegt atbildes uz pilsētnieku jautājumiem gan pa tālruni, gan sociālajā vietnē Facebook.com.
Lai gan iedzīvotāju sapulci Gasanova kungs neapmeklēja, viņš ir informēts par tajā pārrunāto. Uzņēmuma pārstāvis uzskata, ka maksa par siltumu ir adekvāta pašreizējai situācijai. Šobrīd Latvijā ir problēmas ar šķeldu, tas ir svarīgs faktors, kas noteic izmaksas. ◆
