Ar izstieptu roku pie pasaules vārtiem — kas man tā stāvēt liek?
Ar izstieptu roku pie pasaules vārtiem —
kas man tā stāvēt liek?
Ar debesi zilu un mākoņiem sārtiem
vai man vairs nepietiek?
Kas saujā man ieliks akmentiņu
par dārgakmeni ko sauc?
Bet vējš man jau atnesis bēdīgu ziņu:
tik aušīgi sapņot nav ļauts.
Kas piedzimis rāpot, tam necelties spārnos —
uz zemes tam dzīvi vadīt.
Ne samtā tam ietērpt sapņus kārnos,
ne jaunu pasauli radīt.
