Šodien ir pēdējā diena, kad vēl līdz septiņiem vakarā katrs balsstiesīgais var parakstīties par Satversmes grozījumiem, lai valsts nodrošinātu iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību tikai valsts valodā.
Diemžēl dienu pirms šīs parakstu vākšanas pēdējā datuma no nepieciešamā parakstu skaita savākta tikai trešdaļa — 50 tūkstošu. Iemeslus šādai mazaktivitātei var nosaukt desmitiem — karstais laiks, neinformētība, ieradums visu atlikt uz pēdējo brīdi utt.
Visticamāk, “vainīgi” ir notikumi, saistīti ar prezidenta vēlēšanām. Ziņas par tām pārpludināja preses slejas un interneta portālus, nomācot visu pārējo, un brīžiem šķita, ka valstī aktīvākie cilvēki sadalījušies divās nometnēs — zatleriešos un bērziņiešos. Tā vietā varēja būt akcija — kurš ātrāk tiks pie burta “A” pasē, jo tieši tādu zīmogu tajā iespiež katram, kurš parakstās. Diemžēl šāda akcija nenotika, un arī vakar Rīgā tā vietā tautu aicināja “apglabāt” oligarhus. Maz ticams, ka šoreiz savas valodas prestižu pacelsim augstākā līmenī. Var jau būt, ka laika gaitā radīsies vēl citas iespējas, tomēr cerību paliek arvien mazāk. Bet, iespējams, apmaiņā pret parakstu vajadzēja piesolīt kādu labumu — saldējumu vai karameli. Mēs taču esam kļuvuši tik lieli materiālisti, ka pat bērni par mācīšanos skolā no vecākiem pieprasa naudu. Un ir vecāki, kuri maksā. Lai vārds “Latvija” nākotnē neizkustu kā sviests karstā pannā, ir jāpapūlas katram.
Aizkrauklē līdz vakardienas pēcpusdienai bija savākti tikai nedaudz pāri 260 parakstiem. Parakstu vākšanas vietā gan cerīgi teica, ka pēdējās dienās cilvēki kļuvuši aktīvāki, īpaši jaunieši. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā redzams — jo tālāk uz valsts austrumiem, jo mazāk parakstu. Četrās parakstu vākšanas nedēļās, piemēram, Zilupes novadā nav parakstījies neviens, Ilūkstes novadā — 29, arī galvaspilsētā vien nedaudz vairāk kā 13 tūkstošu.
Kad pēc gadiem kārtējo reizi sūkstīsimies, cik maz esam palikuši paši savā zemē, ka cittautieši mūs nomāc, nesakiet, ka nezinājāt par iespēju ko mainīt.
