Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis un pašvaldības izpilddirektors Rolands Klibiķis apmeklēja novada pagastu centrus, tikās ar pārvalžu vadītājiem un uzņēmējiem, lai vienotos par visoptimālāko Eiropas un pašvaldības finansējuma — 923 tūkstošu eiro — izlietojumu novada lauku ceļu pārbūvei. Divās no četrām sēdēm piedalījās arī “Staburags”.
Par vienu kilometru — 20 tūkstoši
No Eiropas fondiem piešķirti un Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrēti līdzekļi Lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam paredzēti pamatpakalpojumiem un ciematu atjaunošanai lauku apvidos, tajā skaitā pašvaldības lauku ceļu rekonstrukcijai.
Uzņēmējdarbības un apdzīvotības saglabāšana ir galvenais motīvs, diskutējot un lemjot par naudas sadalījumu novada ceļu rekonstrukcijai. Neretas novada domes deputātu apstiprinātie kritēriji naudas sadalē ir šādi: pašvaldības pārziņā esošo ceļu kopgarums, to zemnieku saimniecību (uzņēmēju) skaits, kas izmanto konkrēto posmu, nozīmība skolēnu transporta maršrutam, kā arī viensētu iedzīvotāju intereses. Obligātais kritērijs — uzņēmēja piedalīšanās programmā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Ja šādi uzņēmēji novadā ir, tad ceļš uz viņa saimniecību ir prioritāro sarakstā.
Naudas sadalē ņēma vērā saimniecības kopējo dzīvnieku skaitu (15%), kopējās lauksaimniecības zemes platības (15%), grants ceļu kopgarumu (40%) un iedzīvotāju skaitu (30%).
Līdz ar to Eiropas finansējums un pašvaldības atbalsts pagastiem sadalīts šādi: Neretas pagastam — 300 tūkstoši eiro (tajā skaitā 90% LAD līdzekļu un 10% pašvaldības līdzfinansējums), Pilskalnei — 211,5 tūkstoši eiro, Mazzalvei — 263 tūkstoši eiro un Zalvei — 148,6 tūkstoši eiro. Vidējā summa viena kilometra rekonstrukcijai — 20 tūkstošu eiro. Attiecīgi Mazzalves pagastā sakārtot var 7,4 kilometrus, Neretas — 13,3, Zalves — 6,8, Pilskalnes pagastā — 6,6 kilometrus grants ceļa.
Piešķirto naudu drīkst izmantot tikai būvniecībai un pārbūvei, nevis labošanai, piemēram, bedru lāpīšanai. Tas nozīmē, ka daļa finansējuma paredzēta birokrātijai — projekta izstrādei, tā saskaņošanai un uzraudzībai.
Spēkstacija traucē lauksaimniekiem
Mazzalves pagasta lauku attīstības speciāliste Astra Saveļjeva, uzrunājot klātesošos trīs uzņēmējus, teica, ka diskusijās iepriekš izvirzīti vairāki prioritārie ceļu posmi. Viens no tiem Mazzalves centrā — DUS “Virši-A”—Skola—Brūveri—Mēmele. Tam arī nepieciešams pretputes pārklājums (to projekta noteikumi atļauj uzklāt), jo ceļš vijas caur blīvi apdzīvotu vietu. Daži posmi lietainā laikā grūti izbraucami, bet karstā laikā — put. Cits kritērijiem atbilstošs un ikdienā svarīgs ir ceļš Ērberģe—Mazdīči—Aizupes, Grīv-
nieku HES tuvumā. Tieši šī būve ir apgrūtinājums vietējo uzņēmējdarbībai, jo HES aizsprosta pārvarēšanai izveidotā brauktuve ir pārāk šaura lauksaimniecības tehnikai, kā arī nav skaidrs, vai intensīvu kustību pār to atļaus HES īpašnieki.
Mazzalvietis Gunārs Freimanis izskatīšanai bija iesniedzis jautājumu par ceļa Krasti—Oļi—Baloži uzlabošanu, apspriedē pieminēja arī posmu Zaķi—Upesmala, ko mazāk izmanto uzņēmēji, vairāk viensētu iedzīvotāji. Pārējie izskatīšanai iesniegtie varianti: Krasti—Zaķi, Upmaļi—Krāces, Lazdiņi—Viesītes upe, Radzes—Apaļi un Krejotava—Stadelnieki. Vietējos interesēja iespēja šajā projektā piedalīties ar Mazzalves pagastā esošajiem resursiem, piemēram, izmantot smiltis. Pagaidām šādu iespēju nedz noliedz, nedz atbalsta.
Pusstundu ilgajās diskusijās noskaidrojās četri atbalsta kritērijiem un iedzīvotāju interesēm atbilstoši posmi: DUS “Virši-A”—Skola—Brūveri—Mēmele, Skolas iela, Krasti—Poļi—Baloži un Krejotava—Stadelnieki.
Zemnieki negaida, bet dara
Zalves pagastā uz diskusiju ieradās pieci interesenti, lai apspriestu 133 tūkstošu eiro izlietojumu autoceļu uzlabošanai. Zalves pagastā laukaugu platību, lauksaimniecības dzīvnieku un ceļu garums ir mazāks kā citos pagastos, tāpēc arī piešķirtā summa vismazākā. Pēc apstiprinātajiem kritērijiem Zalves pagastā varētu remontēt četrus ceļu posmus: Darbnīcas—Damasāni, Zalve—Kapudruvas, Sierotava—Vīguļi—Dumbrāji un Sproģi—Tīrumi. Pēdējais nosauktais esot vissliktākais, bet īsti neatbilst programmas kritērijiem, jo tas ir asfaltēts. Sanāksmē esošie uzņēmēji šī ceļa, kā arī vairāku citu bojāšanā daudz kritisku piezīmju veltīja VAS “Latvijas valsts meži”, jo smagās automašīnas, regulāri izvedot mežu, dažus ceļa posmus padara neizbraucamu vieglajām automašīnām vai, piemēram, ātrās palīdzības transportam. Zalves—Kapudruvu ceļš bija lielāko diskusiju objekts. To izmanto lielākie pagasta zemnieki, citviet bojāto posmu apkaimē ir privātmājas, ceļš kopumā ir 8 kilometrus garš, bet par atvēlēto naudu nevar atļauties to labot visā garumā. Viens no pagasta lielākajiem zemniekiem Juris Smirnovs, kurš arī piedalījās sanāksmē, teica, ka ceļa posmā Zalve—Bešas tikko uzbūvējis lielu šķūni un vēlētos, lai šo aptuveni kilometru garo posmu uzlabo. Celtniecības gaitā aptuveni 500 metru šī ceļa zemnieks salaboja par saviem līdzekļiem, citādi betona vedēji līdz objektam nenokļūtu. Viņš arī piebilda, ka pavasara un rudens šķīdoņa laikā lielākais bieds šim ceļam ir SIA “Billerudkorsnas Latvia”, kādreizējā “LatSin”, baļķvedēji un cita smagā tehnika. No uzņēmējiem izskanēja piedāvājums salabot posmu Vēveri—Kalnamuiža un īpašu vērību veltīt caurtekām.
Nonākot pie galarezultāta, Zalves pagastā uzlabojumi paredzēti ceļu posmos Sierotava—Vīguļi—Dumbrāji, Bešas—Zalve un divos posmos Sproģi—Tīrumi—Kalnadruvas—Vēveri ceļam.
Apspriedes notika arī Neretas un Pilskalnes pagastā. Attiecīgi tur par prioritārajiem ceļu posmiem nosaukti: Neretas pagastā — Suvainišķi—Brantāni, Ždanova—Rasas, Buividas—Suvainišķi, Ždanova—Aukstuļi, Pēternieki—Budviķi un Rasas—Brūveri. Pilskalnes pagastā — Skruži—Andrejskolas tilts, Vanagu ceļš—Andrejskolas ceļš, Strobuki—Lietuvas robeža, Pumpuri—Āniņi—Poģeles un Ģērķi—Izkalnes—Odiņi.
Pēc piedalīšanās sēdēs radās secinājums — ja kāds vēlāk izjutīs pāridarījumu, ka ceļu uz viņa saimniecību nelabos, varēs vainot tikai sevi, jo katru ierosinājumu ņēma vērā, un nereti ar spēcīgiem argumentiem var panākt sev labvēlīgu rezultātu.
