Izlasot laikraksta “Staburags” 31. oktobra numurā lasītāja Aivara vēstuli “Vai Neretā domes sēdes nenotiek?”, arī man kā novada iedzīvotājai radās līdzīgs jautājums. Mans riņķadancis ar Neretas novada pašvaldību ilgst jau gadu, esmu pārliecinājusies, ka vecu cilvēku Neretas novada pašvaldībā neviens neņem vērā, neuzklausa. Arī pašu ievēlētie deputāti neaizstāv savu iedzīvotāju intereses, tāpēc rodas jautājums, kā intereses viņi pārstāv pašvaldībā?
Mani pārsteidza Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Miezīša komentārs šim rakstam: “Tā kā informācijas sniegšana internetā kļūst aizvien aktuālāka, Neretas mājaslapas lietotāji var ierosināt, kas būtu jāmaina mūsu mājaslapā vai kādi uzlabojumi vai jauninājumi jāveic.” Es ierosinu vispirms iemācīties uzklausīt savus iedzīvotājus, palīdzēt viņiem atrisināt problēmas un ņemt vērā, ka lielai daļai cilvēku informācijai mājaslapā nemaz nav piekļuves.
Vēlas nomāt
zemi
Pēc pagājušā gada rudenī Neretas novada informatīvajā izdevumā “Neretas Novada Vēstis” publicētās ziņas abi ar mazdēlu Salvi Radziņu nolēmām painteresēties, vai arī viņš nevar pieteikties nomāt īpašumu “Pieči” Pilskalnes pagastā. Viņš jau bija ieguvis jaunā zemnieka statusu, vēlējās izveidot savu saimniecību, un zeme ļoti noderētu. Atdevu viņam divas govis un tehniku. Vērsāmies pēc padoma pie Arvīda Kvieša, kurš tolaik bija Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, lai pārliecinātos, vai ir iespēja zemi iznomāt mazdēlam. Īpašums “Pieči” ir pašvaldībai piekritīgā zeme, un Kviesis ieteica rakstīt iesniegumu, lai pretendētu īpašuma nomas tiesībām. Mazdēls nākamajā dienā to arī izdarīja, Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītājai Ainai Vadzītei iesniedzot iesniegumu.
Vajag
ganībām
Riņķadancis sākās brīdī, kad ieraudzījām, ka otrs zemes pretendents Māris Vanags atkal “uzdarbojas” “Pieču” zemē — gatavo malku, taru un pārdod to. Domes sēde vēl nebija notikusi, nevienam nebija apstiprinātas nomas tiesības, tāpēc bijām neizpratnē — ar kādām tiesībām viņš zāģē kokus pašvaldības īpašumā, un neviens neliekas ne zinis? Bijām pārliecināti, ka pašvaldība atļaus zemi nomāt manam mazdēlam, jo viņš zemi gatavojās apstrādāt, lopiem vajag ganības un sienu, tāpēc par redzēto “Piečos” ziņojām Ainai Vadzītei. Aicinājām aizbraukt un novērtēt situāciju, lai vēlāk, kad mazdēls sāks saimniekot īpašumā, nerastos pārpratumi par izzāģētajiem kokiem. Viņa tikai pateicās par informāciju, bet nebija aizbrauksi ne paskatīties, ne par notikušo ziņojusi policijai. Tas radīja aizdomas par pašvaldībā notiekošo.
Vienu aicina,
otru — nē
Pēc iesnieguma iesniegšanas mums paziņoja, ka jāgaida sēde, tajā aicinās piedalīties arī mazdēlu. Nezinājām, kad sēde notiks, kur notiks, vairākkārt zvanījām gan Arvīdam Kviesim, gan Ainai Vadzītei, kā lems, ko lems, vai jau izlemts, bet nekādu atbildi nesaņēmām, tik vien — jāgaida. Mums piezvanīja tad, kad sēde jau bija notikusi, un Arvīds Kviesis nepārliecinošā balsī teica: “Tā sanāca — iedevām Mārim ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Ja viņš to zemi neapstrādās, tad nomas tiesības automātiski pienāksies Salvim.” Mežu esot “izņēmuši” no “Pieču” īpašuma un nolēmuši, lai Aina Vadzīte un deputāte Inita Klimoviča pārliecinās, vai mežam nodarīts kāds kaitējums.
Mani pārsteidza, ka, lemjot jautājumu par tiesībām nomāt pašvaldības īpašumu, vienu pretendentu aicina uz domes sēdi, ieklausās viņā, ņem vērā, bet otru nemaz neinformē par to, kad un kur notiks sēde! Vai tā ir godprātīga rīcība?
Iesaista policiju
Iesaistīju vietējo policisti Evu Zariņu. Viņa bija viena no tiem cilvēkiem, kuri ieinteresējās par šo lietu un vēlējās palīdzēt noskaidrot notikušo. Gribējām saņemt atbildi uz jautājumu — vai Māris Vanags mežu ir zāģējis likumīgi, kamēr viņš vēl nenomāja īpašumu? Pašvaldībā attieksme pret mani bija kā pret garāmgājēju: ar kādām tiesībām es jaucos pašvaldības lietās, tas ir viņu mežs, ko viņi grib, to dara.
Es tomēr neatkāpos, panācu, ka mežzine Līga Pipira uzmērīja, piebilstot, ka grūti precīzi uzmērīt, gudri esot zagts, vienlaikus vairākās vietās. Vai tad tas ir Vadzītes un Kvieša privātīpašums? Esmu pārliecināta, ka viņi nestrādā savu iedzīvotāju labā, citādi uz manām aizdomām reaģētu, iesaistītos un būtu ieinteresēti atklāt nelikumīgu meža izciršanu. Vērsos pēc palīdzības pie advokātes, prokuratūrā, Meža dienestā, lai noskaidrotu patiesību, un tur pret mani izturējās cilvēciski, palīdzēja un paskaidroja, cik spēja.
Aizbildinās ar
nezināšanu
Par attieksmi pret mums, novada iedzīvotājiem, gribu teikt: nepieņemu ne novada vadības, ne deputātu aizbildinājumus, ka viņi par kaut ko nebija informēti vai nezināja. Mana piedalīšanās vienīgajā Neretas novada domes sēdē beidzās ar to, ka toreizējais novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms mani izraidīja no zāles. Pieaicināja juriskonsulti, lai mēs manas problēmas atrisinām uz ielas. Tātad iznāk, ka Neretas novada domes sēdes notiek ne tikai telpās, bet arī uz ielas. Interesanti, vai manu, iedzīvotājas, viedokli kāds uz ielas arī protokolēja? Vai tas atspoguļots domes sēdes protokolā? Sapratu, ka deputāti savus iedzīvotājus uzskata par garāmgājējiem, par tādiem, kuri nav jāņem vērā, jo man palīdzēt nevēlējās neviens, tikai aizbildinājās un izvairījās. Man ir kauns par mūsu deputātiem, kuri mani pazemoja, lika piedzīvot kaunu un tik un tā manas problēmas neatrisināja.
***
Pēc nebeidzamā riņķadanča gada garumā šoruden vērsos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un novembra sākumā saņēmu atbildi: “Ievērojot minēto un to, ka ne vien M. Vanags bija izteicis gribu nomāt īpašumu, bet arī S. Radziņš, Neretas novada pašvaldībai bija jārīko nomas tiesību izsole, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu. Ņemot vērā minēto, lūdzam Neretas novada pašvaldību nodrošināt normatīvo aktu prasību ievērošanu.”
Par nelikumīgo meža izciršanu ir ierosināta krimināllieta. Iznāk tā — ja Neretas novada iedzīvotājs vēlas atrisināt savas problēmas, uzreiz jāvēršas ministrijā, jo tur to izdosies izdarīt mēneša laikā, bet Neretā veselu gadu netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ.
