Vairāk nekā piecus kilometrus garā ceļa posma no Neretas līdz Lietuvas robežai, kas pēc pārbūves ieguvis melno segumu, svinīgajā atklāšanā neretieši atzina, ka ilgi gaidījuši šo brīdi un ļoti priecājas par ieguvumu. Tomēr ne visiem tas sagādāja tādu prieku — zemnieks Jānis Ozoliņš pēc ceļa pārbūves nu vairs netiek uz lauka pēc barības saviem lopiem.
Neretā atklāts pirmais no trim ceļu posmiem, kas šogad tiek sakārtoti Latvijas un Lietuvas ceļu administrāciju sadarbības projektā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas “INTERREG” līdzfinansējumu.
Pavasarī un rudenī kļuva neizbraucams
Sadarbības projektā no Neretas līdz Lietuvas robežai tika atjaunoti vairāk nekā pieci kilometri ceļa un valsts vietējā autoceļa Nereta—Sleķi posms 1,2 kilometru garumā. Darbus veica SIA “Binders”, projekta izmaksas ir 1 452 480,70 (ar 21% PVN), no tiem 85% sedz “INTERREG”. Tika izbūvēta šķembu izlīdzinošā kārta un veikta 3,5 kārtu un dubultā virsmas apstrāde, kā rezultātā visu ceļa posmu sedz melnais segums. Nodalījumu josla ir attīrīta no krūmiem, sakārtota ūdens novade — izrakti grāvji un izbūvētas vienpadsmit caurtekas.
Neretas novada Neretas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Zālītis sacīja: “Esmu neretietis piektajā paaudzē un atceros, cik šis ceļš bija briesmīgs — pavasaros un rudeņos principā neizbraucams. Tagad braucējiem vairs nebūs jākratās pa bedrēm un neretiešiem jārij šī ceļa putekļi.” Arī citi uzrunātie neretieši atzinīgi novērtējuši šo ieguvumu. Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis piebilda: “Tas ir ieguvums ne tikai Neretas novadam un tā iedzīvotājiem, kas ikdienā pa šo ceļu brauc uz darbu un mājām, bet arī valstij kopumā, jo uzlabos satiksmi starp divām valstīm. Jau šobrīd šeit ir diezgan intensīva satiksme — lietuvieši mūsu kokzāģētavām piegādā zāģmateriālus, mūsu lauksaimnieki nogādā izejvielas Lietuvas ražotājiem. Tas sekmēs uzņēmējdarbības attīstību, darbaspēka mobilitāti. Palielināsies arī tranzītplūsma, jo, lai šķērsotu robežu, vairs nevajadzēs mērot ceļu uz Subati vai Skaistkalni.”
Paliek bez nobrauktuves
Uz pārbūvētā ceļa svinīgo atklāšanu bija ieradies arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, ceļu būves firmas “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja. Uldis Augulis savu svinīgo uzrunu noslēdza ar vārdiem — lai labi kalpo un iedzīvotājiem būtu prieks par to, kas izveidots! Taču pasākumā bija kāds vīrs, kuram šis ceļš sagādājis ne tikai prieku, bet arī nopietnas problēmas. Zemnieks Jānis Ozoliņš centās savu problēmu izklāstīt atbraukušajiem viesiem, taču ātri tika apklusināts, jo bija jādodas svinīgi pārgriezt lenti. Kamēr Ozoliņa kungs savu problēmu pauda “Staburagam”, tomēr atsteidzās arī “Latvijas Valsts ceļu” vadītājs Jānis Lange un ceļu inženieris projektētājs Mārtiņš Ābols. Jānis Ozoliņš paskaidroja: “Ceļu mēs patiešām ļoti gaidījām un esam priecīgi par tā pārbūvi. Rudeņos un pavasaros tas nebija izbraucams, taču tieši uz šo pusi ir vairākas lielas zemnieku saimniecības. Šis ceļš mums patiešām ir ļoti svarīgs, bet pēc pārbūves es vairs nevaru piekļūt savai nomas zemei, uz kuru iepriekš bija nobrauktuve, bet nu tās vairs nav. Barību lopiem šajā laukā vēl paspēju sagatavot, bet nu vairs netieku pakaļ tam, kas uz lauka, un nopļaut atālu. Gāju pie būvniekiem un prasīju, kāpēc nav nobrauktuves, viņi atbildēja, ka projektētājs to nav paredzējis.” Mārtiņš Ābols interesējās, vai tā iepriekš bijusi reģistrēta, un apgalvoja, ka visas reģistrētās nobrauktuves projektā bija iezīmētas. Vēl brīdi aprunājušies, vīri sakāpa mašīnās un devās apskatīt norādīto vietu dabā. Pēc atgriešanās M. Ābols “Staburagam” sacīja: “Noskaidrojām, ka lēmums par nobrauktuves izbūvi uz šo zemesgabalu jau bija pieņemts, tikai informācija līdz nomniekam nebija nonākusi. Domāju, ka problēma tuvākajā laikā tiks atrisināta.”
Kam vajadzīgs govju tunelis?
Tik pozitīvi noskaņots par jaunā ceļa seguma kvalitāti un ilgmūžību nebija arī kāds neretietis, kurš dzīvo netālu no Lietuvas robežas, ik dienas brauc pa šo ceļu uz darbu un visu vasaru vērojis, kā veikta tā pārbūve. Viņš dalījās savās pārdomās, tomēr vēlējās palikt anonīms. “Šo to saprotu no ceļiem. Redzēs, kas te būs pavasarī. Ne tam ceļam kārtīgs pamats, nekā. Veda smiltis, pietrūka. Kasīja vienā vietā nost, lai uzbērtu tur, kur pietrūka. Ir vietas, kur jau no kravas mašīnu svara jūtamas iebrauktas rises, vienā vietā izveidojies iesēdums, savienojuma vietā ir nelieli tramplīni. Kam bija vajadzīgs tas govju tunelis? Te apkārtnē nav neviena zemnieka, kam govis vajadzētu pārdzīt uz ganībām ceļa otrā pusē. Turpat netālu uzbrauktuve tik stāva, ka ar traktoru vai citu lielo tehniku nevar uzbraukt augšā,” skeptisks ir neretietis.
SIA “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja gan norāda, ka ceļa pārbūve veikta līgumā noteiktajā termiņā, ievērojot visas pasūtītāju un projektētāju prasības. “Mums izdevies visus darbus paveikt atbilstošā kvalitātē, tam uzklāts melnais segums, un nu braucējiem vairs nebūs jārij putekļi.” Gan A. Sēja, gan J. Lange stāsta, ka melnā seguma izbūvē izmantotā virsmas apstrādes tehnoloģija vairākās kārtās izvēlēta atbilstoši satiksmes esošajai un prognozētajai intensitātei. Latvijā tā ir salīdzinoši jauna tehnoloģija, un, lai arī tā ir lētāka, tas nenozīmē, ka tāpēc ceļš ir sliktākas kvalitātes un kalpos īsāku laiku. “Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra piebilst, ka ceļam ir piecu gadu garantija. Jautājot par lopu tuneļa nepieciešamību, viņa skaidro: “Objektā netika izbūvēts jauns govju tunelis, bet gan veikti jau
esošā tuneļa atjaunošanas (remonta) darbi, novēršot ekspluatācijas laikā radušos defektus un bojājumus, kas izmaksāja lētāk nekā pilnīga tuneļa nojaukšana. Šobrīd tas faktiski darbojas kā ekotunelis, pa kuru var pārvietoties meža dzīvnieki. Tādā veidā tiek novērstas iespējamās autotransporta sadursmes ar tiem. Atjaunotais tuneļa kalpošanas laiks tiek prognozēts vēl vismaz 40 gadiem.” ◆
Uzziņa
◆ Latvijā darbi “INTERREG” programmā notiek šādos autoceļu posmos:
* Ezere—Embūte—Grobiņa 13 kilometru garumā, kur tiks atjaunots asfaltbetona segums un tilts pār Zaņas upi;
* Bauska— Bērzi—Lietuvas robeža septiņu kilometru garumā, kur grants segumam tiks veikta virsmas apstrāde un uzklāts melnais segums;
* Jēkabpils—Lietuvas robeža Neretas novadā vairāk nekā piecu kilometru garumā darbi jau pabeigti, pēc virsmas apstrādes grants segumu nomainījis melnais segums.
◆ Lietuvas pusē remontdarbus veic uz autoceļiem:
* Mažeiķi—Latvijas robeža deviņu kilometru garumā;
* Žeimele—Vileiši—Latvijas robeža piecu kilometru garumā;
* Pandēle—Suvainišķi—Latvijas robeža piecu kilometru garumā.
Komentārs
Jānis Lange, LVC valdes priekšsēdētājs
— Šajā gadā kopējais finansējums ceļu remontiem un pārbūvei ir vairāk nekā 300 miljonu eiro, no kuriem 124 miljoni ir Eiropas Savienības fondu finansējums, 183 miljoni ir no Latvijas valsts budžeta naudas. Tas ir par 37 miljoniem lielāks nekā pagājušajā gadā, un lielākais pieaugums ir tieši valsts vietējiem autoceļiem. Līdz ar to ir iespējams papildus sakārtot 300 kilometru šo ceļu.
Runājot par Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu “INTERREG”, ar Lietuvas ceļu administrāciju esam vienojušies kopā sakārtot 45 kilometrus ceļa abās robežas pusēs. Mūsu pusē tie ir vairāk nekā 24 kilometri. Lietuvas pusē gan šis projekts šajā ceļā vēl nav realizēts.
