Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad veltītas vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai. Tām veltītajā garīgās mūzikas koncertā sestdien Neretas evaņģēliski luterisko baznīcu pēc vairāku gadu klusuma pirmo reizi piepildīja ērģeļmūzika.
Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad veltītas vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai. Tām veltītajā garīgās mūzikas koncertā sestdien Neretas evaņģēliski luterisko baznīcu pēc vairāku gadu klusuma pirmo reizi piepildīja ērģeļmūzika.
Neretas evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles atjaunoja ērģeļu restaurators Viesturs Ilsums, un pēc restaurācijas pirmā tās ieskandināja ērģelniece Vita Kalnciema: “Ļoti priecājos, ka garīgās mūzikas koncerti arvien biežāk notiek arī laukos, ne tikai Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Ar Neretas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Aldi Pavloviču esam pazīstami jau sen, jo abi nākam no vienas draudzes. Domāju, tas, ka šodien Neretā varu spēlēt ērģeles, lielākoties ir viņa nopelns, kaut arī tās vēl līdz galam nav rekonstruētas. Lai ērģeles pilnīgi atjaunotu, tām nepieciešami vēl daži reģistri, tomēr lielākais darbs jau padarīts.”
Garīgās mūzikas koncertā Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska dziedāja pārsvarā latviešu komponistu — Jāņa un Jāzepa Mediņu, Jāņa Kalniņa, Imanta Zemzara un Jāņa Vītola — garīgās dziesmas. Baznīcā skanēja arī Baha un Mocarta skaņdarbi.
“Lai gan Neretas dievnama ērģeles nebija sabojātas pavisam, gandrīz pēdējā brīdī tās saglāba pēc luterāņu draudzes mācītāja Alda Pavloviča iniciatīvas. Arī Kultūrkapitāla fonds piedalījās restaurēšanas darbu finansēšanā, tomēr līdzekļus ērģeļu remontam deva galvenokārt dažādi labdari. Draudze vairākus gadus vāca ziedojumus. Laukos kultūras mantojumu nevar saglabāt bez atsaucīgiem vietējiem cilvēkiem, kuru vārdi visbiežāk skaļi netiek pausti,” atklāj Elvīra Mantrova, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Aizkraukles rajona inspektore.
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca celta no 1584. līdz 1593. gadam pēc grāfa Vilhelma fon Eferna ierosinājuma. Baznīcas arhitektūrā dominē vēlīnās gotikas un manierisma stils. 38,67 metrus augstajā baznīcas torņa smailē greznojas vēja rādītājs — gailis. Līdz mūsdienām ar nelielām izmaiņām saglabājies baznīcas sākotnējais interjers un daudzi vērtīgi mākslas priekšmeti. Piemēram, 1893. gadā ierīkotās Vācijā būvētās ērģeles, 1863. gadā tapusī altārglezna “Golgāta”, 1900. gadā izgatavotās vitrāžas. 16. gadsimtā dievnamā novietotās Efernu dzimtas kapu plāksnes ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā.
