Neretas grāmatnīcu slēdza gada sākumā. Aprīlī darbu beigs analīžu laboratorija. Ambulances darbinieki spriež, ka nākamais, ko slēgs, būs rentgenoloģijas kabinets.
Neretas grāmatnīcu slēdza gada sākumā. Aprīlī darbu beigs analīžu laboratorija. Ambulances darbinieki spriež, ka nākamais, ko slēgs, būs rentgenoloģijas kabinets. “Nekas traģisks nav noticis,” “Staburagam” radušos situāciju komentē Aizkraukles rajona slimnīcas direktors Ēriks Vizulis.
Neretas ambulances uzgaidāmajā telpā, gaidot rindā pie ģimenes ārsta, ieklausījos divu blakussēdošo pensionāru sarunā. Neretieši iekarsuši sprieda, ka, “redz, latvieši no laika gala ir tāda tauta, kura ļaujas pazemojumam un citu pāridarījumiem”. Mums neesot drosmes stāties pretī netaisnībai un aizstāvēt savas tiesības, mēs protot tikai pakļauties un samierināties ar notiekošo. Vai tiešām mēs, latvieši, tādi esam?
Reorganizācija = likvidācija
SIA “Aizkraukles slimnīca” direktora Ērika Vizuļa rakstiskajā brīdinājumā par darba attiecību pārtraukšanu teikts, ka Lidijas Ausmas Logonovskas pēdējā darbadiena ir 3. aprīlis, jo līdz ar reorganizāciju Neretas filiālē likvidēs feldšera — laboranta darbavietu. Nākamgad beigsies Logonovskas kundzes laborantes sertifikāta derīguma termiņš, un, lai kvalificētos nākamajiem pieciem gadiem, viņai atkal jāmācās. “Visu mūžu laboratorijā strādāju tikai ar manuālajām metodēm. Tas ir roku darbs, un es viena pati veicu savus pienākumus bez modernas aparatūras, tomēr uzskatu, ka tādēļ nav cietusi mana darba kvalitāte. Daudzu gadu laikā esmu pieradusi veikt vairākus darbus vienlaikus un darāmo saplānoju līdz pat minūtei, jo dažos gadījumos asins paraugs jāapstrādā divu stundu laikā. Biju nolēmusi strādāt pēdējo gadu un tad doties pensijā, jo nejūtos tik stipra, lai turpinātu darbu laikā, kad nepārtraukti pieaug prasības. Klusībā cerēju, ka manu darbu turpinās kāds jauns enerģisks cilvēks. Laboratorija ir sertificēta nākamajiem trim gadiem, arī iepriekš esmu darbojusies atbilstoši prasībām un ne reizi neesmu saņēmusi vadības aizrādījumus. Esmu savu mūžu godprātīgi nostrādājusi, taču šobrīd domāju par neretiešiem. Grūti būs izbraukāt uz Aizkraukli, īpaši veciem cilvēkiem un māmiņām ar bērniem,” stāsta Lidija Ausma Logonovska.
Interesē tikai peļņa
Ēriks Vizulis skaidro: “Trīs gadus Aizkraukles rajona slimnīca subsidēja laboratoriju Neretas ambulancē. Diemžēl mūsdienās arī slimnīcai jābūt pelnošam uzņēmumam. Domāju, ka nekas traģisks nav noticis, un līdz šim neesam saņēmuši nekādas pretenzijas ne no iedzīvotājiem, ne no ģimenes ārstiem. Laboratorijas slēgšana nekādā gadījumā neietekmēs ne slimnīcas pacientus, ne sociālā centra iemītniekus, problēmas, iespējams, būs tikai ģimenes ārstu pacientiem. Visās situācijās var rast risinājumu, sarunājoties un izsakot priekšlikumus. Šis lēmums netika pieņemts vienā dienā, tas “brieda” vairākus gadus, taču ģimenes ārstiem ir iespēja, kopīgi finansējot, saglabāt laboratoriju Neretā, ja tā ir nepieciešama.”
Galvenais — palīdzēt
Kopš gada sākuma 105 lati pirma nodokļu nomaksas, tātad septiņdesmit viens lats ar santīmiem “uz rokas” — par tādu algu mēnesī Neretas laboratorijā strādā feldšere — laborante Lidija Ārija Logonovska. Viņas atalgojums ir tāds pats kā apkopējai. Logonovskas kundze ir lepna sieviete un nežēlojas par mazo algu, taču viņas sacītajā saklausāms daudz vairāk. Viņas dzīvē galvenais ir palīdzēt cilvēkiem, jo citādi nebūtu iespējams nostrādāt šādā darbavietā 38 gadus. Stāstot ik pa brīdim sievietes acīs sariešas asaras, un kā taisnojoties Lidijas kundze saka: “Es domāju par neretiešiem, nevis par sevi. Man viņu žēl.”
Grūti būs māmiņām ar bērniem
Bērnu ārstei Zintai Kamolai ir ap 450 mazo pacientu no Neretas un apkārtējiem pagastiem. Sāpoši vēderiņi, augsta temperatūra un komplikācijas pēc dažādām slimībām — tās ir sūdzības, kuras pediatrei jāuzklausa ikdienā. “Laboratorija ir iepretim mana kabineta durvīm, un ir ļoti ērti pacientus nosūtīt veikt analīzes. Neskaidros gadījumos, lai zinātu, kādas zāles izrakstīt vai kādu ārstēšanu noteikt, analīžu rezultāti ir gatavi desmit minūšu laikā. Nespēju iedomāties, kā no apkārtējām lauku mājām un kaimiņu pagastiem māmiņas ar maziem bērniem veikt analīzes brauks uz Aizkraukli. Daudziem jau grūti nokļūt pat Neretas ambulancē,” pārliecināta Kamolas kundze. Ģimenes ārstei Ingai Apeinānei ir ap 1700 pacientu. Pārsvarā sirmgalvji, bērni, arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ārste stāsta, ka ik nedēļu 15 līdz 20 pacientu nosūta veikt asins analīzes laboratorijā. Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs Antons Blūms sākumā sacīja, ka par notiekošo nav informēts, tomēr solīja interesēties par laboratorijas likteni. “Tāda ir valsts politika,” komentēja Blūma kungs.
Uz Aizkraukli kaut piecreiz dienā!
Skaidrs, ka ģimenes ārsts nenosūta pacientu veikt analīzes katrā apmeklējuma reizē. Tomēr vajadzības gadījumā laboratorijas durvis vienmēr ir vaļā, un ar ģimenes ārsta nosūtījumu šis ir bezmaksas pakalpojums. Turpmāk, lai nodotu asinis analīzei Aizkraukles slimnīcā, neretiešiem nāksies tērēt pāris latu. Autobusa biļete vienā virzienā maksā latu un piecpadsmit santīmu, braucot caur Pilskalni — par trīsdesmit santīmiem vairāk. Vismaz autobusi kursē regulāri — piecas reizes dienā. Tiem, kuriem ir sava automašīna, brauciens uz Aizkraukli izmaksās aptuveni četrus latus. Pensionāriem, invalīdiem, māmiņām ar maziem bērniem un bezdarbniekiem, un viņi ir pagasta iedzīvotāju lielākā daļa, tos būs grūti gan samaksāt, gan nokļūt Aizkrauklē Nedod peļņu, rada zaudējumus, nav izdevīgi, problēmas jārisina, sarunājoties un kopīgi meklējot izeju. Ja atmetam finansiālo faktoru, kas no tā visa paliek pāri? Kur paliek cilvēku vajadzības? Acīmredzot kaut kur tālu, tālu… Tā, starp citu.
