Lai valsts apmaksātu visas veselības aprūpes vajadzības, papildus esošajam veselības aprūpes budžetam nepieciešami vēl 679 miljoni eiro, atsaucoties uz Veselības ministrijas aprēķiniem, diskusijā par valsts veselības apdrošināšanu sacīja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V).
Runājot par obligāto veselības apdrošināšanu, Ražuks norādīja, ka šāda sistēma nav nekas jauns un tāda jau darbojās arī Latvijas brīvvalsts laikā. Tāpat šobrīd šāda sistēma ir 16 Eiropas valstīs. Šajās valstīs veselības apdrošināšanas sistēmu finansē, atskaitot daļu no strādājošo bruto algas. Savukārt par nestrādājošajiem, piemēram, bērniem, bezdarbniekiem un pensionāriem samaksā valsts. Kopumā, lai finansētu veselības apdrošināšanu, citās valstīs no bruto darba algas nodokļos novirza 9—16%. Piemēram, Lietuvā no bruto darba algas veselības apdrošināšanas sistēmai darba devējs iemaksā 3%, bet darba ņēmējs — 6%.
Ražuks uzsvēra, ka Latvijā obligātajai veselības apdrošināšanai nav alternatīvas, jo nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei valdība nevar un nevarēs piešķirt.
Deputāts stāstīja, ka Veselības ministrija ir sarēķinājusi, ka visu pakalpojumu finansēšanai no valsts budžeta nepieciešami 1,34 miljardi eiro. Līdz ar to šobrīd iztrūkums ir 679 miljoni eiro.
Viņš piebilda, ka Igaunijā veselības aprūpes budžets ir 953 miljoni eiro, bet Lietuvā — 1,44 miljardi eiro. Savukārt Latvija veselībai tērē 714 miljonus eiro. Līdz ar to, lai sasniegtu aptuveni vidējo rezultātu, nepieciešams vēl 200 miljonu eiro.
Aprēķināts, ka, lai šo summu iegūtu, katru mēnesi no vidējās bruto algas, kas 2015. gadā bija 818 eiro, katram strādājošajam būtu jāsamaksā 25 eiro. Savukārt, lai iegūtu nepieciešamos 679 miljonus eiro un nodrošinātu visus pakalpojumus pilnībā, katram strādājošajam vidēji būtu jāsamaksā 74 eiro katru mēnesi.
Ražuks arī norādīja, ka tad ir jādomā, vai šo summu pārdalītu no jau esošajiem nodokļiem vai arī radītu jaunu nodokli. ◆
