Nu kāpēc man vajadzēja tā muti palaist? Es Izabellai pateicu, ka no sirds priecājos, jo nākamajā gadā vairs nerādīs seriālu “Neprāta cena”. Tā vismaz televīzijas ziņās teica.
Ak, Dievs! Kā viņa uz mani paskatījās! Un tad tikai sākās… Domāju — vulkāns verd. Viņa, lūk, varot pārciest visādas krīzes, arī to, ka Rozālijai vīrs, neņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nopircis biļeti Jaungada sagaidīšanai Čehijā! Bet to, ka es tā varot priecāties par viņas iemīļotā seriāla pārtraukšanu, viņa neesot gaidījusi. Viņa to lietu tā neatstāšot. Rīkošot piketu, ja vajadzēs — arī demonstrāciju, vākšot līdzekļus seriāla turpinājumam. Tā ”Neprāta cena” manu Izabellu padarījusi pavisam neprātīgu.
Man šķiet, no tādām sievietēm kā Izabella rodas žannas d’ arkas. Labi, ka viņa nevar piekļūt ieročiem. Tad mana dzīvība būtu briesmās! Jau otro dienu viņa ar mani nerunā. Aliņam naudu droši vien tik ātri nedabūšu.
