Februāra vidū gandrīz katram bija sava versija par to, kas izveidojis neparastos caurumus dīķa ledū Valkas rajona Kārķu pagastā.
Februāra vidū gandrīz katram bija sava versija par to, kas izveidojis neparastos caurumus dīķa ledū Valkas rajona Kārķu pagastā. Tagad, kūstot sniegam, tādus pašus caurumus ledū nomaļā dīķī mežā atklāja arī koknesietis Gunārs Prostakovs.
Parādību slēpa sniegs
— Vai vēlaties redzēt ko neparastu? — vaicāja Prostakova kungs. — Atbrauciet ciemos, un es parādīšu tādus pašus caurumus ledū, kā dīķī Kārķu pagastā.
Pēc dažām stundām satikāmies viņa norādītajā vietā — nomaļā meža nostūrī Kokneses mežniecības teritorijā. Dīķa ledū tiešām vīdēja pieci neparasti caurumi, kādus februāra vidū varēja redzēt fotoattēlos vairākos laikrakstos.
— Dīķi klāja bieza sniega kārta, tāpēc neparastos caurumus ledū nevarēja redzēt agrāk, — stāsta Prostakova kungs. — Tos pamanīju tikai tagad, kad sniegs nokusis.
Caurumi ir apmēram pusmetru diametrā, neregulāras formas, un no katra uz dažādām pusēm stiepjas vairākus metrus garas plaisas, gluži kā neparasti sazaroti stari. Caurumi ar laiku aizsaluši, bet caurspīdīgajā ledū iesaluši lielāki gaisa burbuļi un ūdensaugu paliekas no dīķa dibena, kādu citviet ledū nav. Tieši iesalušās ūdensaugu paliekas liecina, ka tās no ūdenstilpes dibena pacēlis kāds krītošs priekšmets.
Interesanti, ka visi pieci caurumi ir gandrīz taisnā līnijā, tomēr dažādos attālumos viens no otra. Pārlūkojot apkaimi, tāpat kā citās vietās Latvijā, kur konstatēta šī parādība, neizdevās atrast nevienu vietu, kur kaut kas būtu nokritis no gaisa.
Vairākas versijas
Anomālo parādību pētījumu centra “Ufolats” interneta mājaslapā www.ufo.lv atrodams skaidrojums šai neparastajai parādībai.
Izrādās, šādi caurumi ledū Latvijā konstatēti 131 vietā, lielākoties Valkas, Limbažu, Tukuma, Kuldīgas un Talsu rajonā.
Sākotnēji astronomijas un ģeoloģijas speciālisti pauda viedokli, ka āliņģi ledū izveidojušies, no gaisa nokrītot kādam priekšmetam, teiksim, meteorītam vai kādas kosmiskas ierīces atlūzai. Izteica arī varbūtību, ka caurumi ir kāda cilvēka rokudarbs. Bija pat aculiecinieki, kuri it kā redzējuši netālu no Kārķu pagasta dīķa nelielu spožu objektu ar sudrabainu apli apkārt, vēlāk stāstīja par neparastu gaismas stabu. Taču “Ufolata” uzaicinātie speciālisti vienu pēc otras atspēkoja gan versijas par cilvēku “nedarbiem”, gan arī teorijas par meteorītu vai kosmisko lidaparātu atlūzām.
Vainīgi avoti
Izrādās, neparastos caurumus ūdenstilpju ledū radījuši pazemes avoti. Aizvadītā ziema bija ļoti neparasta. Janvārī daudz lija, un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ pazemes ūdens slāņos spiediens bija daudz lielāks, nekā ierasts. Ūdenstilpes aizsala ļoti strauji, un ledus bija biezs. Pētnieki konstatēja, ka zem neparastajiem caurumiem nav krāteru, toties izplūst avoti. To ūdens var būt pat par desmit grādiem siltāks nekā dīķī. Šie avoti, gluži kā silti geizeri, kausēja ledu un no ūdenstilpes gultnes pacēla arī ūdensaugu daļiņas, gāzu burbulīšus, radot iespaidu, ka te nokritis meteorīts vai kāda kosmiskā lidaparāta atlūza.
