Turpinot pirms trim gadiem aizsākto tradīciju, Latvijas dendrologu biedrība šogad izvēlējusies savu gada koku — parasto īvi.
Turpinot pirms trim gadiem aizsākto tradīciju, Latvijas dendrologu biedrība šogad izvēlējusies savu gada koku — parasto īvi.
Pēc pīlādža (2001.) un paegļa jeb kadiķa (2002.) gada koka godā ticis visretākais, visindīgākais, taču vienlaikus arī vissavdabīgākais un saudzējamākais no Latvijas skujkokiem — parastā īve ‘Taxus baccata’ (savulaik dēvēta par ogu īvi, jo tās augļi atgādina ogas).
Savvaļas audzes Kurzemē
Pīlādzis, sērmūkslis jeb cārmyuška un paeglis jeb kadiķis, lai arī ar dažādiem nosaukumiem, ir gana labi pazīstami visā Latvijas teritorijā, taču 2003. gada koks ir jau krietni retāks un vairāk zināms Kurzemes piekrastē. Tur vēl saglabājušās dažas šī koka savvaļas audzes vai daži eksemplāri. Īvi varam redzēt arī vecajos muižu parkos. Plašāk par to var izlasīt Ilmāra Riekstiņa grāmatā “Īve — piejūras mežu pērle”.
Rietumeiropā šis augs īpaši bieži audzēts dārzos un parkos. Tā kā īve labi pacieš apgriešanu, tā plaši izmantota cirpto dzīvžogu veidošanā, kā arī topiārijos (kociņi ar dažādu ģeometrisku figūru vai dzīvnieku formā veidotiem vainagiem).
Nīdē indīguma dēļ
Latvijā īve aug uz savas izplatības ziemeļaustrumu robežas, tādēļ dārzu un parku ierīkošanā to neizmanto. Taču tumšzaļo, skaisto skuju dēļ īvju zari izsenis lauzti telpu rotāšanai, indīguma dēļ (lai nesaindētos mājdzīvnieki) to nereti bez žēlastības nīdējuši zemnieki, savas cietās, labi pulējamās un ar skaistu tekstūru apveltītās koksnes dēļ lielās īves cirstas galdnieku vajadzībām. Tā nu iznācis, ka gan ne pārāk labvēlīgā klimata, gan cilvēku dēļ īve iekļuvusi īpaši apdraudēto un tādēļ aizsargājamo sugu sarakstā.
Meitas košļā pret grūtniecību
Nostāstos piemin arī kādu savdabīgu īves skuju lietošanas veidu — vecos laikos neprecējušās meitas dažkārt, glābdamās no ļaužu nievām, pa kādai skujai pakošļājušas, lai tiktu vaļā no nevēlamas grūtniecības. Tiesa, pie reizes pamatīgi riskējot arī pašas goda un vīra vietā iemantot “koka mētelīti”.
Sava indīguma dēļ īve tomēr nebūtu jāstāda bērnu rotaļu laukumu un mācību iestāžu tuvumā. Taču tas nenozīmē, ka īve no Latvijas augu valsts būtu jāizskauž.
Parasto apdraud citas
Īve kļuvusi par lielu retumu, un tai jāpalīdz atgriezties vietās, no kurām tā dažādu iemeslu dēļ padzīta.
Taču kura katra īve nederēs. Parastās īves atjaunošanu var apdraudēt arī citas īves. Tās ir dažādas īvju dekoratīvās šķirnes un hibrīdi, kuri dārznieku uzmanību saista gan ar īpaši tumšām vai zeltaini dzeltenām un pat raibām skujām, gan ar blīvu kolonveida, vēdekļveidā izplestu un zemei puspieplakušu vainagu. Ja šīs šķirnes iestāda savvaļas īvju tuvumā, var notikt krustošanās, un no sēklām izdīgušie pēcnācēji vairs tikai daļēji būs vietējās īves. Tāpēc būtu jāatturas no dažādu šķirņu vai neskaidras izcelsmes augu stādīšanas dabisko īvju apkaimē.
