Viņu nevar neievērot — reperu platās bikses, dažreiz ap galvu apsiets lakatiņš, agrāk mati bija sapīti vairākās franču bizītēs, dažkārt pavisam solīda frizūra.
Viņu nevar neievērot — reperu platās bikses, dažreiz ap galvu apsiets lakatiņš, agrāk mati bija sapīti vairākās franču bizītēs, dažkārt pavisam solīda frizūra. Ar savu izskatu viņš šokējis ne vienu vien gados vecāku cilvēku un aiz muguras dzirdējis izsaucienu: “Ak, šausmas!”. Jorens Liopa mācās Kokneses vidusskolas 8. klasē.
Savlaik rakstījām par Jorena pirmo personālizstādi, nu zīmēšanai atmetis ar roku (ja neskaita savas istabas sienas apgleznošanu). Toreiz viņam vairāk piedienēja “paipuisīša” statuss, viņš kļuvis spuraināks, lecīgāks, asāks. Pats apgalvo, ka tādam kļūt piespieduši apkārtējie apstākļi. Viņam bijuši konflikti ar skolas vadību, policiju.
Ar Jorenu ir interesanti sarunāties. Tiesa, ne visu viņa teikto izpratu, klausoties viņa dzīves filozofiju, dažbrīd pat iesaucos: “Bet tev tikai 15 gadu!”. “Nu jūs jau arī tāpat kā visi pārējie, kuri uzskata, ka mēs, padsmitnieki, neko nesaprotam,” tā zēns.
Vēlas vientulību
— Redzot tevi uz ielas, rodas iespaids, ka esi lielīgs, iedomīgs, uz citiem skaties ar pārākumu?
— Tas ir kļūdains uzskats. Tie, kuri mani iepazinuši tuvāk, teiks pavisam pretējo. Ne jau ārējais veidols nosaka raksturu. Jā, man patīk izmaiņas. Reizēm gan viss apnīk, bet ir cilvēki, kuru dēļ es cenšos.
— Vai tev ir daudz draugu?
— Jā, daudzi ir vecāki par mani. Pēdējā laikā gan šad tad uznāk vēlme pēc vientulības, jo jātiek galā pašam ar sevi — tas saistīts ar problēmām skolā un mājās.
— Ne reizi vien esi iesaistījies kautiņos. Vai tiešām no tiem nevari izvairīties?
— Lai es neaizstāvētu draugus? Nu nē! Tas nekad nenotiks. Nereti, meklējot kautiņa iniciatoru, vispirms aiztur mani, laikam tāpēc, ka esmu ģērbies citādi, nekā vairums cilvēku. Pēdējā laikā gan kautiņos neesmu piedalījies.
Ozols pārāk maigs
— Vai esi Ozola fans?
— Galīgi aplam. Esmu repa stila piekritējs. Ozols man patika viņa daiļrades sākuma posmā, tad viņš bija dumpīgāks, asāks, tagad kļuvis komerciāls, mūzika ir “galīgi garām”. Tā ir tirgus mūzika. Salīdzinot ar ārzemju reperiem, viņš ir pārāk maigs dziedātājs.
— Tev ir krekliņš ar lielu skaitli “88”. Vai tam ir kāda īpaša nozīme?
— Tie ir mana dzimšanas gada pēdējie cipari. Esmu dzimis 1988. gadā. Krekliņu iegādājos Londonā un uzvelku to mugurā kaut vai tādēļ, lai nedomātu, ka esmu Ozola fans.
Sāpes var izteikt rupji
— Vai Anglijā biji ekskursijā?
— Nē. Mans mērķis bija papildināt angļu valodas zināšanas. Lai saprastu repu, jāizprot vārdu jēga.
— Bieži vien repā teksti ir ļoti rupji. Vai tad tā ir māksla?
— Sāpes jau citādi nevar izteikt, tikai runājot rupji un tieši.
— Kuru reperu mūzika tev patīk?
— Gustavo, “Paraguay zoo”, Eminema.
— Vai pašam nekad nav gribējies spēlēt repu?
— Pasaulē ir pietiekami daudz labu mūziķu, un es nebūtu viņu cienīgs konkurents.
Sapņo par savu studiju
— Tu skolā labi mācies?
— Atzīmes diezgan svārstīgas. Vidējais vērtējums — ap septiņām ballēm.
— Un attiecības ar skolotājiem?
— Ne visai labas. Daži skolotāji par mani sliktu domā, citu ietekmēti.
— Vai tu jau esi izdomājis, par ko gribētu kļūt?
— Es studēšu jurisprudenci.
— Tev ir kāds sapnis?
— Es ļoti gribētu kādreiz izveidot skaņu ierakstu studiju.
