Reizēm pārņem sajūta, ka cilvēks ir tik liels, cik lielu skandālu spēj sarīkot.
Reizēm pārņem sajūta, ka cilvēks ir tik liels, cik lielu skandālu spēj sarīkot. Līdz ar pašapziņu bieži vien aug arī tieksme parādīt savu pārākumu pār citiem ikreiz, kad kāds cits iecelts saulītē viņa vietā. Ne mums spriest un tiesāt, kā katrs sevi piesaka pasaulē un dzīvo, bet skumji kļūst, ja kāda indivīda ambīcijas parādās nevietā un draud izpostīt to, kas šķiet skaists.
Tāda sajūta pārņēma, klausoties daudzajos ar jauno izpildītāju konkursa “Jaunais vilnis” saistītajos starpgadījumos. Vispirms festivāla “Jūrmala” organizatoru neapmierinātība, uzskatot, ka “Jaunā viļņa” rīkotāji nelikumīgi izmanto festivāla koncepciju un muzikāli vēsturisko mantojumu. Tad ar torti sejā maestro Raimondam Paulam “atzīmējas” politiskie spēki, un malā nevēlas palikt arī slavenā grupa “Prāta vētra”.
Ļoti gribētos, ka roku rokā ar slavu soļotu arī gudrība, nevis tieksme par katru cenu vairāk nopelnīt un visā saskatīt materiālu labumu. Kādus tik pārkāpumus starptautiskā konkursa “Jaunais vilnis” rīkotājiem piedēvē — maldinoša reklāma, preču zīmes nelikumīga izmantošana, goda un cieņas aizskaršana, negodīga konkurence. Viss tikai tādēļ, ka konkursa reklāmas materiālos izplatīta informācija par to, ka pasākumā spēlēs grupa “Brainstorm” (“Prāta vētras” nosaukums angliski).
Padomājiet tikai — slava bez lielākajām slavenībām, nu kā lai to pārdzīvo! Varbūt gan ar ambīcijām, ja jau tik ļoti tās gribas apmierināt, gudrāk būtu bijis izcelties mazliet vēlāk, kad mājup devušies tālie konkursa viesi. Strīdēties gan varētu arī par to, kurš dažādām ļaužu kategorijām lielāks elks — Renārs Kaupers vai Raimonds Pauls.
Par to, kurš kuram nav prasījis atļauju vai par vēlu atteicis, lems tiesa, bet tas nevērtīs par nebijušu sajūtu, ka latvieši bez skandāliem neko sarīkot nevar. Skumjākais, ka tā domās arī daudzie festivālu dalībnieki un viesi no dažādām pasaules valstīm.
Var dažādi tulkot maestro uzdrīkstēšanos šādu pasākumu organizēt, bet mūziku un mākslu ar politiku diez vai vajadzētu jaukt. Lielākā daļa sabiedrības gan konkursu “Jaunais vilnis” skatījās ar neviltotu prieku. Ne vien tādēļ, ka tajā izcēlās jaunie un talantīgie mūziķu, bet arī tāpēc, ka daudziem tā bija jaunības atmiņu parāde. Ar senām un mīļām dziesmām un izpildītājiem, kurus Latvijā tik bieži nesastapt.
