Aizkrauklē darbu sākusi Rīgā reģistrētās onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” reģionālā nodaļa, kuru vada Sarmīte Lauberte.
Piecas reģionālās nodaļas
“Biedrība ir dibināta 2004. gadā, un pašos pirmsākumos tajā bijām daži cilvēki, tagad biedrībā ir vairāk nekā 300 cilvēku visā Latvijā,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. “Biedrībā ir apvienojušies onkoloģiskie pacienti un viņu tuvinieki. Pašlaik biedrībai ir jau piecas reģionālās nodaļas — arī Bauskā, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī.”
Aizkraukles nodaļa atbalstīs biedrības rīkotās akcijas un pasākumus, sniegs atbalstu vēža slimniekiem un viņu tuviniekiem, rīkos bezmaksas tikšanās ar onkologiem un citiem speciālsitiem, un tās sanāksmes paredzētas katra mēneša otrajā trešdienā Aizkraukles pilsētas bibliotēkas zālē.
“Vēzis — tā nav nolemtība, vēzi var ārstēt. Tas gan ir ilgs un smags process. Ikvienam cilvēkam un viņa tuviniekiem, uzzinot diagnozi “vēzis”, ir vajadzīgs atbalsts, un mēs pacientiem sniedzam psihosociālo rehabilitāciju, kas iedvesmo dzīvei — tas ir process, kura laikā cilvēks iemācās sadzīvot ar savu diagnozi,” stāsta Gunita Berķe. “Ar smagu kartupeļu maisu uz muguras ilgi nevaram paiet, gribas to nolikt un muguru iztaisnot. Līdzīgi ir ar ciešanām — tās mūs nospiež, cik ilgi tās nesīsim?
Sadarbībā ar nozares ekspertiem un speciālistiem, izmantojot Norvēģijas pieredzi, esam izstrādājuši rehabilitācijas programmu “Spēka avots”. Piecu dienu programmā lekcijās, grupu un individuālajās nodarbībās palīdzam rast atbildi uz svarīgāko jautājumu — kā dzīvot tālāk, kā tikt galā ar slimības sekām — depresiju, trauksmi, neziņu un bailēm? Pieredzē dalās gan cilvēki, kuri ir izārstējušies no vēža, gan speciālisti. Tomēr ne visi var ierasties klātienē, tādēļ mājaslapā dzivibaskoks.lv organizējam interneta tiešsaistes padomniekus, tajos speciālisti sniedz padomus, kā labāk dzīvot, kā pārvarēt bailes no vēža, un šīs tikšanās vada aktrise Dace Bonāte. Izdodam informatīvo izdevumu “Pacienta balss”, kopš 2009. gada vasaras par sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem onkoloģiskajiem pacientiem organizējam psihosociālās rehabilitācijas nometnes.”
Veido psihosociālās rehabilitācijas centru
Oktobrī, kas pasaulē ir krūts veselības mēnesis un kura simbols ir rozā lentīte, “Dzīvības koks” turpina vākt līdzekļus psihosociālās rehabilitācijas centra “Spēka avots” izveidei Jēkabpils novada Dignājā. Visu oktobri no katra pārdotā “Geisha” produkta uzņēmums “Fazer” vienu santīmu ziedo onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībai. “Dzīvības koks” ir izsūtījis vairāk nekā 2000 vēstuļu Latvijas uzņēmējiem ar lūgumu ziedot psihosociālās rehabilitācijas centra rekonstrukcijai. Ziedot iespējams arī, piezvanot pa tālruni 90006682. Šādas līdzekļu vākšanas akcijas bijušas arī iepriekš.
Portālā draugiem.lv kampaņā “Tu vari iedvesmot dzīvei!” tiks apkopoti iedvesmojoši stāsti, kā nebaidīties no slimības. Visu oktobri sociālajos tīklos Twitter, Draugiem, Facebook savam profilam iespējams pievienot rozā lentīti.
Krūts vēzi, ja to atklāj laikus, var izārstēt. Kopš 2009. gada Latvijā darbojas krūts vēža agrīnās diagnostikas programma, taču pārbaudījumus veic tikai 37% sieviešu. Latvijā joprojām daudz ļaundabīgo audzēju atklāj vēlu — trešajā, ceturtajā stadijā.
Slimība kā trauksmes zvans
Pirmajā Aizkraukles nodaļas sanāksmē piedalījās arī “Staburags”. Katrai dalībniecei bija savs stāsts par saistību ar vēzi — vienai gada laikā no pēkšņi atklāta galvas smadzeņu vēža nomirusi draudzene, citai no vēža miruši tuvinieki, vēl kāda pati cīnās ar vēzi. Sievietes vēlējās gūt informāciju, kā no vēža izsargāties, kādēļ tas rodas. Diemžēl neviens precīzi nevar pateikt, kāpēc rodas vēzis. Onkoloģe rezidente Linda Brokāne teic, ka cilvēkus ik dienu ietekmē daudzi faktori, tajā skaitā ultravioletais starojums, sadzīves ķīmija — gan veļaspulveri, gan pārtikā lietotās
E vielas, smēķēšana, alkohols. Svarīgs ir psihoemocionālais fak-
tors — stress ir katram, bet kā mēs ar to tiekam galā? Bieži vien cilvēki gadiem ilgi sevī glabā aizvainojumu par kāda cilvēka pāridarījumu, sāp tuva cilvēka zaudējums, un sliktās emocijas “gruzd” un vājina imūno sistēmu.
Daža vēža slimniece visu mūžu nesavtīgi rūpējas par vīru un jau pieaugušajiem bērniem, par sevi aizmirstot: “Viņi taču bez manis nevar.” Vēzis ir kā trauksmes zvans, ka jāsāk rūpēties arī par sevi, ka daļa atbildības no sevis jānoņem un jādalās ar citiem, ka vairāk jāpiedzīvo pozitīvas emocijas. Kādu laiku organisms cīnās ar vēža šūnām, līdz to vairs nespēj. Diemžēl nav arī precīzu vēža pazīmju, klasiskas “buķetes”, tomēr kādas pārmaiņas par to var liecināt, piemēram, lielāks nogurums, nespēks, svīšana, apātija, paaugstināta temperatūra, ēšanas paradumu maiņa.
Ar vēzi saslimst arī ārsti. Linda Brokāne iesaka izlasīt ārsta Deivida Servena — Šreibera grāmatu “Anti cancer. Pretvēža dzīvesveids”. Autors ir bijis Pitsburgas universitātes klīniskās psihiatrijas profesors, 31 gada vecumā viņam atklāja galvas smadzeņu vēzi, bet viņš nepadevās un mainīja savu dzīvesveidu, nodzīvojot vēl ap 20 gadu. Grāmatā ir apkopota viņa ārsta un pacienta pieredze onkoloģijā, tā ir tulkota 36 valodās un izdota 50 valstīs.
“Ar roku sataustīju bumbuli”
Sanāksmē Aizkrauklē piedalījās arī Zita Daukste, kura ir uzvarējusi vēzi un kļuvusi par psihosociālās rehabilitācijas nometņu “Spēka avots” vadītāju. “Man atklāja krūts vēzi otrajā stadijā, taču operācijas laikā izrādījās, ka tā tomēr bijusi trešā stadija,” viņa stāsta. “Ar roku sataustīju bumbuli un tikai pēc trijiem mēnešiem aizgāju pie ārsta, lai gan to varēju izdarīt agrāk. Cerēju, ka tas ir labdabīgs audzējs, taču tā nebija. Mani ārstēja ar ķīmijterapiju. Izvēlējos abu krūšu noņemšanu jeb mastektomiju, jo negribēju vēlreiz atgriezties slimnīcā ar šādu problēmu. Mana māte, mātes māsa un arī māsīca ir mirušas no krūts vēža. Pēc operācijas ir pagājis pusotrs gads, un es ne brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Onkoloģijas pacientiem psiholoģiski ir ļoti grūti pārdzīvot brīdi, kad viņi uzzina savu diagnozi, viņi ir apjukuši, nezina, ko iesākt. Otrs smags posms sākas, kad ir pabeigts aktīvās ārstēšanas kurss, aiz tevis aizveras slimnīcas durvis, un tu atkal paliec viens, nezinot, kā atgriezties dzīvē. Man paveicās, ka atradu “Dzīvības koku”, kas man sniedza lielu atbalstu. Sākumā baidījos ieiet biedrības birojā, staigāju šurpu turpu, tomēr nolēmu — ja jau esmu atbraukusi, ir jāieiet. Pleca, atbalsta izjūta, ko saņēmu, ir fantastiska. Tieši “Dzīvības kokā” esmu sastapusi optimistiskus, gudrus, dzīvespriecīgus cilvēkus. Esmu apmeklējusi psihologu, man palīdz mākslas, deju un kustību terapija, peldu. Tagad darbojos “Dzīvības kokā” kā nometņu organizētāja, palīdzu citiem. Samierinos ar domu, ka notikušais ir manas dzīves sastāvdaļa.”
“Vitai” jau 20 gadu
“Dzīvības koks” Latvijā ir lielākā dažādu veidu onkoloģisko pacientu biedrība. Tās sadarbības partnere ir krūts vēža pacientu atbalsta biedrība “Vita”, kurai šogad rit jau 20. darbības gads. Biedrība “Staburagu” informē, ka tās rīkotās lekcijas notiek Latvijas Onkoloģijas centra konferenču zālē reizi mēnesī — katrā trešajā trešdienā pulksten 14. Biedrībā ir gan tikko izoperētas pacientes, gan tādas, kurām šī diagnoze noteikta pirms 10, 15 un pat vairāk kā 20 gadiem.
“Ko biedrībā “Vita” uzzināju par krūts vēzi, to neuzzinātu nekur citur! Ja būtu to visu zinājusi iepriekš, domāju, ka nebūtu nonākusi gandrīz līdz trešajai stadijai un man nebūtu nepieciešama tik radikāla operācija — krūts amputācija jeb mastektomija. Liekas, ka pēc starošanas un ķīmijterapijas kursa esmu paspējusi uzvarēt slimību pašā pēdējā brīdī,” atzīst pensionētā izglītības darbiniece Baiba Tonne. “Ar interesi gaidu katru nākamo mūsu sapulci un dodos no Jēkabpils, kur dzīvoju, uz Rīgu ar tādu pašu nepacietību kā agrāk uz operu. Iegūto literatūru, cik iespējams, izplatu Jēkabpilī. Ir sievietes, kas nevēlas neko zināt, jo baidās no vārda “vēzis”. Tas nav pareizi. Ja ir kādas aizdomas, par savu slimību jāuzzina maksimāli daudz un tā jāuzvar. Medicīnas zinātne ir strauji progresējusi, spēj ļoti daudz, mēs taču dzīvojam 21. gadsimtā! Bet pacientiem ir laikus jāvēršas pie ārsta, mēs nedrīkstam neko novilcināt.”
Atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, rīt, 16. oktobrī, Latvijas Onkoloģijas centrā biedrība “Vita” organizē svinīgu sapulci un pateicības koncertu, uz kuru aicina ārstus un bijušās krūts vēža pacientes. Pozitīvā pieredze ir ļoti vajadzīga citām pacientēm, tādēļ biedrība aicina sievietes sūtīt nelielu izveseļošanās aprakstu biedrībai e—pastā: [email protected]. Biedrībai “Vita” var arī ziedot: Rīgā, Hipokrāta ielā 4, LV—1079, reģ. nr. 40008006092, “Swedbank”, konts LV89HABA0551027362115.
