Neretā Kalēju ielas 11. mājas dārzs gluži kā Rīga nekad nebūs gatavs. Trīsdesmitais gads, kā Jeremejevu ģimene dzīvo šajā mājā un ar pirmajām dienām sāka iekopt arī dārzu. Gadu gaitā tas daudzkārt mainījies, un katrs pavasaris atnāk ar jauniem pārsteigumiem.
Vārna nozog pīlēnus
Viens no iemesliem, kādēļ ieinteresējāmies tieši par šīs mājas dārzu, ir dīķītis, izveidots kā Latvijas kontūra. Dārzu izrāda Nadežda, saimnieces meita, un viņa stāsta, ka sākotnējā ideja tāda nebijusi, bet, dīķi rokot, forma izveidojusies pati no sevis. Vēlāk tajā iestādītas ūdensrozes — baltās un dzeltenās. Vienas pirktas, citas te pārcēlušās no Dienvidsusējas krastiem. Sārtajām ūdensrozēm gan šādā mākslīgi izveidotā vidē nepaticis, pārstādītas īstā dīķī. Nadežda teic, ka ziemu rozes pavada dīķī, zem ledus. Bez estētiskā baudījuma dīķim ir arī praktisks lietojums — saulē sasilušais ūdens noder dārza laistīšanai. Dīķī peld četri plastmasas pīlēniņi. Vienam no tiem galvā caurums. Vārna esot noturējusi plastmasas putnus par īstiem un nočiepusi. Vēlāk pīlēns atrasts blakus esošajā pļavā.
Dārza platība nav liela — ap 0,17 ha, tajā daudz dažādu augu — puķes, skujeņi, košumkrūmi. Mājinieki nav izglītojušies dārzkopībā, stāda pēc izjūtām un patikas. Informāciju iegūst gan žurnālos, gan internetā. Darba rezultāts redzams — viss aug griezdamies. Stādi Neretā nonākuši gan no Kalsnavas audzētavas, gan gadatirgiem dažādās Latvijas malās. Šogad lielveikalā pirkti rododendri, bet iepriekš no Babītes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas atvestais šajā pavasarī neesot uzziedējis, lai gan aug vairākus gadus.
Asie skujeņi patīk vislabāk
Stādot ievēro augu garuma attiecības, un izveidojušās zaļās kaskādes vietām pārtrauc kāds lielāks koks, piemēram, maza auguma vītols, nokarenā ābele vai dekoratīvais kārkls. Ciemošanās dienā viens otrs augs, kā hortenzija, vēl gatavojās ziedēt. Savs stūrītis atvēlēts arī angļu rozēm. Pabarotas ar kūdru, tās te jūtas pietiekami labi. Jautāju, vai kaut kur dārzā atrodamas arī saulespuķes, un saimniece atbild apstiprinoši.
Sētā notiek nemitīgas transformācijas, piemēram, vietā, kur izrakts dīķis, agrāk bija siltumnīca. Likvidēta daļa ābeļu, bet ogulāji pārcelti uz dārza attālāko daļu. Līdz ar to dārzs sadalīts divās daļās, un no mājas tālākā ir praktiskā, kurā aug ogu krūmi, avenes. Robeža starp abām daļām izveidojusies, pamazām krājoties kompostam, kas pārveidots par dekoratīvu valni. Šādam dārza sadalījumam ir vēl kāds iemesls — rudenī, kad krūmiem nobirst lapas, vējš tās neiepūš košumdārzā.
Robežu ar kaimiņa sētu tagad norāda lieliski sakuplojušas šķirnes ‘Smaragd’ tūjas. Trīs gados no maziem kociņiem tās pastiepušās jau pāri diviem metriem.
Jautāta par saimniekiem sirdij vistuvāko dārza stūrīti, Nadežda teica, ka viena konkrēta nav, bet visvairāk aprūpētie un biežāk pirktie un stādītie ir dažādi mūžzaļie skujeņi — klājeniskie, konusveidīgie kadiķi, lapegle, ložņājošā priede, eglītes. Tam ir arī praktisks iemesls, jo kalpo kā rāmis dažādām vasaras puķu gleznām. Par tādu izveidojusies arī dārza daļa ielas pusē, kur vēl nesen augusi zāle. Arī šajās dienās no Salaspils Botāniskā dārza atvesta sudrabegle, un tā nomainīšot kādu rožu krūmu. ◆
