Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Bērziņi” ir viena no sešām, kura konkursā “Sējējs” nominācijā “Videi draudzīga saimniekošana” izvirzīta otrajai kārtai.
Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Bērziņi” ir viena no sešām, kura konkursā “Sējējs” nominācijā “Videi draudzīga saimniekošana” izvirzīta otrajai kārtai. “Bērziņu” saimniece Marija Slaviete ir viena no pirmajām Aizkraukles rajonā, kura sāka strādā ar videi draudzīgām metodēm.
Sliekas atgriežas
Marija Slaviete atceras, ka toreiz uz Koknesi konsultēt lauksaimniekus brauca vācieši, kuri popularizēja biodinamisko saimniekošanu. Tā ir komposta veidošana, izmantojot dažādus augus, lauku miglošana ar govju ragos “norūdītiem” mēsliem un citas lietas. Arī Slavietes kundze savlaik veidoja īpašu kompostu un iestrādāja to augsnē, migloja laukus ar “ragu mēsliem” un atzīst, ka tās ir ļoti efektīvas augsnes kvalitātes uzlabošanas metodes. Zeme kļūst mīksta un irdena, vietās, kur nav bijis slieku, tās atgriežas.
Ķimikālijas nelieto
“Bērziņu” saimniece labprāt turpinātu reiz iesākto, taču mūsdienās dabūt govju ragus vai brieža pūsli, kas nepieciešams preparātu sagatavošanai, nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc intensīva biodinamiskā saimniekošana “Bērziņos” pārtraukta, bet turpina strādāt ar bioloģiskām metodēm. Tas nozīmē, ka ķimikālijas nezāļu un kaitēkļu apkarošanā šajā saimniecībā nelieto. Piemēram, lai tiktu vaļā no nezālēm kādā laukā, pirms labības vai dārzeņu stādīšanas tajā sēj eļļas rutku, kuru svarīgi pareizā laikā ieart zemē. Slavietes kundze priecājas, ka šogad ar šādu metodi izdevies nezāles iztīrīt no viena lauka un tajā varēs sēt labību.
Pļavām ļauj noziedēt
“Zaļo sertifikātu”, kurš apliecina saimniekošanu ar videi draudzīgām metodēm, “Bērziņiem” piešķīra jau 1997. gadā, taču nesen saņemts sertifikāts arī par saimniekošanu ar bioloģiskām metodēm.
Slavietes kundze izmanto visas iespējas, lai varētu attīstīt saimniecību. Viņa pieteikusies Eiropas Savienības vienotajam platībmaksājumam un saņem papildu piemaksu kā bioloģiskā saimniecība.
“Saimniecībā ir trīs hektāri pļavu, kurās ir daudz vērtīgu un aizsargājamu augu, tur skaisti zied naktsvijoles, kuplo daudzlapu dadzis, dzegužpirkstīte un citi augi. Tāpēc pieteicu tās kā bioloģiski vērtīgus zālājus Latvijas dabas fonda izsludinātajā projektā “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana”. Paredzēts, ka šīs pļavas var pļaut katru gadu pēc 10. jūlija un tajās drīkst ganīt lopus, taču ne pārāk lielu ganāmpulku. Manām divām govīm tur vietas un barības pietiek,” piebilst Marija Slaviete.
“Bērziņos” saņemts arī pirmais atbalsta maksājums daļēji naturālās saimniecības pārstrukturizācijai. Iesniedzot pieteikumu šajā programmā, saimniece apņēmusies saimniecību pamazām paplašināt. Iecerēts pirkt “Romanovas” šķirnes aitas, kuras ir izdevīgi turēt, jo viņām pietiek barības tuvīnajās pļavās un krūmājos. Vilna gan šīs šķirnes aitām nav tik smalka, taču gaļas ieguvei viņas ir piemērotas.
Pašas cepta maize
Slavietes kundze saimniecībā iegūst no visa kā pa druskai. Piena pārdošanai saņemta tiešās tirdzniecības kvota, un no apkārtnes ļaudīm pēc tā ir liels pieprasījums. “Bērziņos” audzē arī dārzeņus, ārstniecības augus, gatavo kaņepju sviestu. Parasti Slavietes kundzi var satikt gadatirgos. Pērn būts Kartupeļu svētkos Madonā, produkcija reklamēta uzņēmēju dienās Aizkrauklē, sava vieta koknesietei bija arī “Zaļajā tirgū” Rīgā. Pircējiem piedāvāti ķirbji, āboli, pupas, pašas gatavots siers un citas vērtīgas un veselīgas lietas. Ja Rīgā šoruden organizēs “Zaļo tirgu”, Slavietes kundze atkal posīsies turp.
Šogad “Bērziņos” uzbūvēta arī maizes krāsns un trīs reizes cepta baltmaize. Slavietes kundze apgalvo, ka tā garšo pavisam savādāk, nekā veikalā pirktā vai elektriskajā cepeškrāsnī ceptā. Iecerēts sēt arī rudzus un kviešus, lai nākotnē maizi varētu cept no savā saimniecībā iegūtiem miltiem.
