Pirms pieciem gadiem divi jauni, pozitīvi orientēti vīri Jānis Erts un Kristofs Blaus pēc pamatīgas “prāta vētras” par tematu “Kas Latvijai būtu vajadzīgs?” izveidoja sabiedrības līdzdalības platformu portālu manabalss.lv, kurā līdz šim publicētas 160 elektroniski iesniegtas dažādām institūcijām, tostarp arī Saeimai, adresētas sabiedrības iniciatīvas, kā uzlabot dzīvi Latvijā. Jau nedēļu manabalss.lv visredzamākajā vietā atrodas aicinājums “Aizsargāsim Jelgavas pils vēsturisko ainavu”, kas šajās dienās tiek parakstīts visbiežāk. Parakstītāju skaits vienā nedēļā sasniedza 2309.
Reģionos iniciatīvu trūkst
Ievadot portāla manabalss.lv meklētājā vārdu “Jelgava”, vairāk arī neviena iniciatīva, kas būtu saistīta ar Jelgavas pilsētu vai tās apkārtni, “neizlec”. Līdzīgs rezultāts ir arī tad, ja ievada vārdus “Jēkabpils”, “Cēsis”, “Liepāja” vai “Daugavpils”. Izņēmumi šajā ziņā ir Rīga un Jūrmala. Portāla manabalss.lv darbiniece Annija Emersone aicina arī reģionos izmantot sabiedriskās domas paušanas portāla iespējas.
Portālā publicētā instrukcija paskaidro — lai nobalsotu “manā balsī”, jābūt internetbankas lietotājam. Autorizējoties caur banku, samaksa par to netiek prasīta. Balsotājs uzklikšķina uz iniciatīvas, ko atzīst par svarīgu, un tādējādi tiek pieskaitīts. A. Emersone piebilst, ka balsot var jebkurš, arī nepilsoņi. Ja iniciatīva savāc vairāk nekā desmit tūkstošu parakstu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli to var iesniegt izskatīšanai mūsu likumdevējam, bet tad parakstītāju vārdi tiek pārbaudīti Iekšlietu ministrijas pārziņā esošajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un par derīgiem tiek atzīti tikai pilsoņu paraksti.
Savukārt, lai manabalss.lv iesniegtu iniciatīvu, portāla veidotāji prasa, lai tiktu norādīta problēma, ko vēlas risināt, kā arī veids, kā šīs pārmaiņas var tikt veiktas. Vēl svarīgs ir jautājums, kāds labums no prasītajām pārmaiņām būs sabiedrībai.
Dažreiz no svara arī simt balsu
Vēlmes un vajadzības ir dažādas. Piemēram, saistībā ar dzelzceļa “Rail Baltica” trases plānošanu Vidzemē zemes īpašnieku pārstāvis Gundars Baumanis 2015. gada aprīlī iesniedza iniciatīvu panākt, lai “Rail Baltica” dzelzceļa trase tiek novirzīta vismaz piecu kilometru attālumā no Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastes.
“Ja “Rail Baltica” būs tuvāk piekrastei, tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums dabai. Izbūvējot trasi tuvu Vidzemes jūrmalai un autotrasei Rīga—Tallina, tiks ierobežota dzīvnieku, rāpuļu migrācija. Barjeras būs praktiski nepārvaramas, izveidosies noslēgta, maza biosfēras telpa starp jūru un dzelzceļu, kas ļoti ietekmēs dabu,” rakstīja iniciatīvas iesniedzējs. Viņš spriež, ka tā tiks ierobežota un samazināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuras piejūras novados nav tik daudz, cietīs vietējie mazie uzņēmumi. Līdz šim iniciatīva ir savākusi 167 parakstus, tā bija domāta iesniegšanai Satiksmes ministrijā. A. Emersone spriež, ka šajā gadījumā arī neliels balsotāju skaits var radīt ietekmi reģionālā mērogā.
Dažkārt līdzīgu atbalstītāju skaitu nesavāc pat nacionāla mēroga iniciatīvas. Tā 184 parakstus saņēmis arī pirms vairāk nekā gada publicētais ierosinājums beidzot sakārtot jautājumu par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Problēmu tiek piedāvāts atrisināt, Palangas rajonu, ko agrāk apdzīvoja latvieši, pievienojot Latvijai. Taču diezgan bieži balsotāju skaits sasniedz tūkstošus. Tā, piemēram, iniciatīva par to, ka zemei zem daudzdzīvokļu mājām jāpieder dzīvokļu īpašniekiem, 11 mēnešos savākusi jau 6550 atbalstītāju. Savukārt par aicinājumu samazināt PVN veselīgajiem pārtikas produktiem un to palielināt neveselīgajiem deviņos mēnešos savākts 5217 parakstu.
Latvijas rekords — 22 850 parakstu
A. Emersone rezumē, ka piecos gados desmit tūkstošu balsu robežu sasniegušas 24 iniciatīvas, kas arī iesniegtas Saeimā. Sešas no tām ir apspriešanas procesā, bet sešas jau atrisinātas pozitīvi. Portālā manabalss.lv visvairāk parakstītā iniciatīva ir par to, lai pēc Igaunijas parauga tiktu mainīts pastāvošais ceļa nodokļa iekasēšanas modelis. Proti, lielāku nodokli maksātu tie, kuri vairāk brauc. Patlaban ceļa nodokļa lielums atkarīgs vien no automašīnas parametriem. Zināma atlaide ir tikai daudzbērnu ģimeņu pirmajam auto. Par minēto iniciatīvu nobalsoja 22 850 personu. Pirms nedēļas tā jau iesniegta Saeimā. A. Emersone un viņas kolēģi secina, ka sabiedrība ir ļoti neapmierināta ar pašreizējo nodokļu slogu. Turklāt gada laikā tā jau ir otrā iniciatīva, kas pieprasa izmaiņas auto nodokļos un saņēmusi vairāk nekā desmit tūkstošus balsu. Iepriekšējā (“Par ceļiem bez bedrēm”) iesniegta Saeimā 2015. gada nogalē. Pavasarī Saeima uzdeva Satiksmes ministrijai līdz 1. septembrim izvērtēt šo iniciatīvu, taču tas nav veikts, sabiedrība nav arī informēta, kāpēc izvērtēšana kavējas. Par šo neizdarību ir rakstīts portāla manabalss.lv redzamākajā vietā.
Aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem
“Dažkārt arī nav nepieciešams, lai tiktu savākti desmit tūkstoši parakstu. Ja politiķi vai atbildīgās institūcijas redz, ka sabiedrībā ir noskaņojums, tie maina lēmumus. Piemēram, agrākais veselības ministrs Guntis Belēvičs virzīja likuma grozījumus, kas aizliegtu nedzemdējušām sievietēm nodot apaugļošanai olšūnas. Patiesībā tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Cilvēki aktīvi sāka parakstīties manabalss.lv, un šī kustība bija pietiekami liela, lai likums netiktu pieņemts,” stāsta A. Emersone.
Portāla darbiniece atzīst, ka vidēji tiek publicēta vien katra piektā iesūtītā iniciatīva. “Bieži cilvēki dusmu uzplūdā uzraksta kādu iniciatīvu, bet, kad lūdzam precizēt tekstu, lai padarītu to lasītājiem vieglāk saprotamu, pazūd,” atzīst A. Emersone. Citreiz tiek iesniegta pārāk abstrakta vēlme. “Piemēram, saņēmām ierosmi “Nobalsosim par to, lai Latvijā dzīve būtu labāka!” Kaut kas tāds arī netiek publicēts,” piebilst portāla darbiniece.
No Saeimas kārtības ruļļa
Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adrese un kontaktinformācija. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Prezidijs ne vēlāk kā 20 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību kārtības ruļļa prasībām, ja nepieciešams, nodod to pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un lemj par šā iesnieguma nodošanu sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.
