Aizkraukles pilsētas bibliotēkā dažādos amatos strādāju jau apmēram 40 gadu un pēdējos gadus veicu sistēmbibliotekāres darbu. Dažkārt paziņas man jautā, ko gan es bibliotēkā daru, viņiem šķiet, ka augu dienu lasu grāmatas. Patiesībā darba ir daudz, un tas prasa lielu precizitāti.
Kopš 1998. gada bibliotēku informācijas sistēmā (BIS) “Alise” esam ievadījuši datus par 65 tūkstošiem Aizkraukles pilsētas bibliotēkas krājuma grāmatu. Kad darbu sākām, vēl nebija pieredzes, un vēlāk atklājām, ka dažkārt noteiktie lauki nav pareizi izpildīti, tādēļ grūti sameklēt kādu grāmatu. Viss elektroniskais katalogs ir jāpārbauda, un tajā jāveic papildinājumi. Rediģēju arī jaunos ierakstus, pievienoju anotācijas, skenēju grāmatu vāku attēlus. Vēl ir novadpētniecības datubāze un novadpētniecības emuārs jeb blogs, kas būtu regulāri jāpapildina, bet brīžiem tam neatliek laika.
Izmantot “Alisi” ir ļoti ērti, elektroniskajā katalogā varam redzēt, vai grāmata ir plauktā vai pie lasītāja, to var rezervēt, varam ātri apkalpot visus lasītājus. Aizkraukles reģiona publisko un skolu bibliotēku kopkatalogu var izmantot ikviens, kuram ir internets: http://aizkraukle.biblioteka.lv/Alise.
Pašlaik BIS “Alise” izmanto ap 900 bibliotēku visā Latvijā, mūspusē tā ieviesta 25 bibliotēkās. Aizkraukles pilsētā — novada ģimnāzijā, 1. vidusskolā, pilsētas sākumskolā.
Daudzas pasaules ziņu aģentūras, arī BBC un CNN, pagājušajā nedēļā pievērsa uzmanību premjera Valda Dombrovska demisijai. Tas bija pārsteigums daudziem, arī man. Savulaik, kad viņš stājās amatā, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns premjeru nodēvēja par “grāmatvedīti”, bet viņš četrus gadus godprātīgi darīja savu darbu un vadīja valsti krīzes laikā. Televīzijā vērojot, kā līdz šim vienmēr nosvērtais Valdis Dombrovskis, valdot emocijas, paziņoja par demisiju, man acīs bija asaras. Es viņu vienmēr esmu uzskatījusi par godprātīgu un tālredzīgu premjeru, kurš nav sev sarausis labumu, bet daudz strādājis. Nepiekrītu tiem, kuri atkāpšanos vērtē kā bonusa iegūšanu amatam Briselē. Man šķiet, ka viņš tajā brīdī par to pat nedomāja, demisija bija pusotru stundu ilgās premjera un Valsts prezidenta sarunas rezultāts, iespējams, vienošanās par kaut ko. Laikā, kad neviena amatpersona, arī neviens ministrs, neuzņēmās atbildību par “Maximas” traģēdiju, premjers to izdarīja. Premjera atkāpšanos no amata esmu pārrunājusi ar draugiem un radiem, tajā skaitā no uzņēmēju vides, un arī viņi par to izsaka nožēlu.
Eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš arī bija pārsteigts par premjera demisiju, vaicāts, vai premjers ir pieņēmis kļūdainu lēmumu, atbildēja, ka nevar to šādā veidā vērtēt, jo Dombrovska lēmums ir viņa paša politiskā atbildība.
Pašlaik politiķu vidū neredzu nevienu kandidātu, kurš premjera darbu varētu veikt tā, kā to darīja Valdis Dombrovskis. Mums vajag tādu cilvēku, kurš par valsti domā tik atbildīgi kā Imants Lancmanis par Rundāles pili. Es viņu ļoti cienu.
Televīzijas raidījumā žurnālistes Ilzes Naglas premjeram uzdotais jautājums “Vai jūs raudājāt?” bija tik ļoti aizskarošs, ka es to tālāk vairs neskatījos. It kā premjeram vajadzētu raudāt par to, ka spiests pamest amatu, un it kā viņš vispār nedrīkstētu raudāt.
Cinisks šķita arī “Maxima Latvija” vadītāja Gintara Jasinska paziņojums, ka viņš notikušajā nesaskata “Maximas” vainu, un viņa teiktais par mūsu premjeru — kurš jūtas vainīgs, tas arī atkāpjas. Par viņa izteikumu bija sašutuši tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Līdzīgs bija arī “Maxima Latvija” akcionāra “Vilniaus Prekyba” valdes priekšsēdētājas Jolantas Bivainītes izteikums. Lai gan Gintars Jasinskis savu izteikumu dēļ tika atlaists, bet Jolanta Bivainīte pēc tam atvainojās, pateiktos vārdus kā nebijušus vairs neizdzēst.
Pleca sajūtu rada tie Lietuvas iedzīvotāji, kuri mūs atbalsta — to apliecina pie Baltijas valstīs lielākā tirdzniecības centra “Acropolis” Viļņā notikusī protesta akcija pret veikalu tīklu “Maxima”. Es veikalu “Maxima” turpmāk centīšos boikotēt ar savu maciņu.
“Maximas” vadība sola samaksāt visiem bojāgājušo tuviniekiem, bet, ja kompensācijas naudu — apmēram miljonu latu — pat apzeltītu, tas neatsvērtu nekorekto attieksmi un nemazinātu negatīvo priekšstatu par “Maximas” īpašnieku, kurš grib ātri pelnīt, lēti uzceļot veikalus, bet par cilvēku drošību nedomājot.
Ne visai glaimojoši premjera demisiju novērtējuši tie bijušie valstsvīri, kuri savulaik ekonomisko problēmu putru ir ievārījuši, piemēram, Aigars Kalvītis. Tas apbēdina. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka viņš nevar atļauties tā “bēguļot” kā Dombrovskis. Man iepriekš šķita, ka viņš ir inteliģentāks cilvēks. Drīzāk no amata vajadzēja atkāpties Rīgas mēram. Daudzi politiķi vairs nedomā par traģēdijā bojāgājušajiem, bet par to, kā sabiedrība vērtēs viņus, skaisti runā, bet to jau prot daudzi.
Apbēdina, ka vairāki cilvēki “Maximas” traģēdiju centušies izmantot krāpnieciskos nolūkos, vācot gan ziedojumus, gan piesakoties kā cietušie.
Mani vienmēr ir interesējis, ko cilvēki domā un jūt, kādi ir viņu rīcības motīvi, tādēļ esmu iecienījusi psiholoģiskos kriminālromānus un televīzijas seriālus. Pēdējā laikā mani aizrāvis televīzijas seriāls par izmeklētāju Valanderu. Viņa lomas tēlotājs ir ļoti patiess, un viņa sejā vienmēr atspoguļojas izjustie pārdzīvojumi. Varbūt kādreiz uzzināsim arī, ko juta premjers, paziņojot par demisiju.
Televīzijā bieži redzami politologi, bet par dažu dzirdēts, ka viņš ir pieslējies kādai partijai. Ļoti gribētu sagaidīt kādu gudru analītisku raidījumu, kurā dažādus notikumus vērtētu neatkarīgi eksperti.
Bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba daudziem šķiet kā ļoti godīga un cēla. Kādreiz man tāds šķita arī Valsts kontrolieris Raits Černajs, tomēr vēlāk uzzinājām, ka viņš ir sadarbojies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Daļa sabiedrības ar sajūsmu uztver Sudrabas vēlmi dibināt tautas kustību “Latvija — mūsu mājas”. Domāju, ka sievietes vieta nav politikā, ja vien viņai nav tāda vēriena kā Angelai Merkelei vai Margaretai Tečerei. Bažas rada TV raidījumā “Nekā personīga” rādītais sižets — restorānā pie viena galda bija redzama gan Inguna Sudraba, gan par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers, arī ekspremjers Valdis Birkavs, bijušais “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētājs Druvis Skulte, miljonārs Atis Sausnītis, partijas “Vienoti Latvijai” līderis Mareks Zeltiņš.
Pagājušajā nedēļā uzkrita pirmās sniega pārslas, un mēs iededzām pirmo Adventes sveci. Dabas pārvērtības man patīk fotografēt, un šim vaļaspriekam veltīju laiku arī šoreiz.
