Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS veica aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz Latvijā izmanto nelicencētos audioierakstus un datorprogrammas.
Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS veica aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz Latvijā izmanto nelicencētos audioierakstus un datorprogrammas. Rezultāti pārsteidz — pirātisko ierakstu lietotāju skaits palielinās.
Atbalsts pirātismam laukos
Aptaujas veicēji konstatēja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka nelicencētu audioierakstu un datorprogrammu iegāde ir attaisnojama. To atbalsta apmēram 42 procenti Latvijas iedzīvotāju, par 8 procentiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Visvairāk nelicencēto ierakstu izmantošanu par pieņemamu uzskata gados jauni cilvēki. Tomēr arī tādu, kuri neatbalsta pirātisko ierakstu izmantošanu, ir diezgan daudz — apmēram 45 procenti iedzīvotāju.
Interesanti, ka “kreiso” ierakstu lietošanu visaktīvāk atbalsta cilvēki ar augstāku izglītību. Analizējot atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās, secināts, ka pirātiskos ierakstus vairāk lieto vīrieši, gan valsts, gan privātajā sektorā nodarbinātie, kā arī iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi vienam ģimenes loceklim mēnesī ir robežās no Ls 85 līdz Ls 126, atbalsts izteiktāks arī lauku apvidos dzīvojošo vidū.
Oriģinālos nopirkt nespēj
“Staburags” aptaujāja vairākus dažāda vecuma un nodarbošanās iedzīvotājus, konstatējot, ka grūti atrast cilvēku, kurš kaut reizi dzīvē nebūtu izmantojis pirātiskos mūzikas, videoierakstus vai datorprogrammas. Iemesls — licencētie diski ir pārāk dārgi.
— Ja oriģinālais mūzikas disks maksātu ne vairāk kā piecus latus, es to pirktu. Taču maksā apmēram desmit latu, tik dārgu nevaru atļauties, — tā trīsdesmitgadīgais valsts iestādes darbinieks Aivars. — Pērku pirātiskos diskus no izplatītājiem. Viņi laiku pa laikam ienāk pie mums darbā, piedāvājot jaunākos ierakstus par pāris latiem. Iespējams, tiem ir sliktāka kvalitāte, taču cena piecreiz mazāka.
Pašam rakstīt daudzkārt lētāk
Savukārt vidusskolēns Raivis diskus ieraksta pats, mūziku un filmas atrodot internetā. Šādi rakstīts disks maksā nepilnu latu, turklāt ierakstīt var tieši tās dziesmas, kuras vēlas.
— Pērkot disku, jāsamierinās, ka tajā būs ne tikai tās dziesmas, kuras vēlos, bet arī citas. Man tas nepatīk, turklāt veikalā diski ir ļoti dārgi, — stāsta Raivis. — Man ir dators ar interneta pieslēgumu un disku rakstītāju, varu izvēlēties diska saturu pats. Mūziku bez maksas var atrast internetā, turpat arī filmas, jāpērk vienīgi tukšā matrica.
Raivis saprot — šādi veicina pirātismu. Taču puisis arī teic, ka tā nedarītu, ja oriģinālie diski maksātu lētāk. Par naudu, ko jātērē pāris licencēto disku iegādei, var nopirkt to rakstošo iekārtu un diskus veidot pats.
Programmas datora vērtībā
Ar datorprogrammām ir vienkāršāk, jo tās izmanto mazāk nekā mūzikas vai filmu diskus, tomēr arī šajā jomā pirātisms nemazinās. Un atkal iemesls — dārgās licencētās programmas.
— Jaunu datorkomplektu var nopirkt par trīssimt latiem, vēl tikpat daudz jātērē licencētām programmām. Absurds! — sašutis datorlietotājs Ivars. — Manā datorā visas programmas ir nelikumīgas, bet citādi nevaru — neesmu tik bagāts, lai pirktu legālās.
Neviens no “Staburaga” aptaujātajiem nenosoda nelicencēto ierakstu lietošanu. Visi gan apgalvo — tas ir nelikumīgi. Diemžēl citu iespēju nerod, jo oriģinālos diskus to dārdzības dēļ nopirkt nespēj.
