Pielavās nemanāmi, bet izpausties mēdz ļauni — tā varētu teikt par postošām slimībām, ko izraisa asinsvadu sieniņu sašaurinājumi. Laika gaitā tajās izgulsnējas taukiem līdzīgais vaskveida holesterīns, mainot sieniņu raksturu un veidojot aterosklerotisko plāksnīti. Augot aizvien lielākai un saskaroties ar asinīm, kas nemitīgi gar to berzējas, plāksnīte var iekaist un saplīst. Tad tās saturs nonāk asins plūsmā, palaižot bumbu ar laika degli — trombu. “Tas ir tikai laika jautājums, kad nosprostosies asinsvads, kas var izraisīt miokarda infarktu vai insultu,” skaidro kardiologs Juris Lūriņš, aicinot sekot līdzi savu asinsvadu veselībai. Īpaši cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma.
Statistika nav
iepriecinoša
Biežākās sirds asinsvadu bojājuma izpausmes var būt stenokardija, kurai raksturīgas spiedošas un dedzinošas sāpes krūšu kurvja priekšpusē, īpaši slodzes laikā. Savukārt, ja ar trombu nosprostojas kāda no lielajām artērijām, kas “baro” sirdi, daļa tās muskuļa vairs nesaņem asinis un atmirst, izraisot miokarda infarktu. To pavada stipras dedzinošas, žņaudzošas un plēsošas sāpes krūškurvī. Asinsvadu bojājumi var izraisīt arī sirds ritma traucējumus un mazspēju, kas izspaužas kā nespēks, elpas trūkums un tūska. “Iedzīvotāju vidū sirds mazspēja ir diezgan izplatīta. Īpaši fiziskas slodzes gadījumā, bet vēlīnās stadijās, arī esot mierā. Lielākoties tās ir kādas sirds slimības sekas,” atzīst J. Lūriņš.
Asinsvadu bojājumi postoši mēdz skart ne tikai sirdi, bet arī galvas smadzenes. Insults var beigties ar kustību, runas un domāšanas traucējumiem, paralīzi. Nemaz nerunājot par nāvi insulta un miokarda infarkta ļaunākajā gadījumā. Statistika šajā ziņā visā pasaulē vēl joprojām nav iepriecinoša. Tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi rūpēties par savu veselību un nepieļaut infarktu vai insultu — norāda kardiologs.
Svarīgi diagnosticēt riskus
Lai neiedzīvotos sirds un asinsvadu slimībās, svarīgi laikus diagnosticēt riska faktorus un tos iespēju robežās novērst un ārstēt. Jāēd veselīgi, jāatsakās no smēķēšanas, vairāk jākustas. “Jāsāk nevis sportot, bet kaut vai ātri iet. Atzīts, ka tas ir pat veselīgāk par skriešanu,” piebilst J. Lūriņš.
Asinsvadu sašaurināšanā viena no galvenajām lomām ir paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs. Pats par sevi holesterīns ir visnotaļ organismam nepieciešama viela, kas, piemēram, piedalās vairāku hormonu veidošanā. No tā aknās rodas žultsskābes, bet ādā — D vitamīns. Taču, līmenim paaugstinoties, rodas potenciāli draudi veselībai. “Holesterīns nav jauns jēdziens, kā dažiem varētu šķist. Pēdējos gados tam gan tiek pievērsta lielāka uzmanība un pieļaujamais līmenis aizvien krītas. Kādreiz tas varēja būt seši milimoli litrā, bet patlaban cilvēkam riska grupā, šai atzīmei jābūt ap četriem milimoliem,” stāsta J. Lūriņš.
Svarīgi ārstēt arī paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, lai neatkarīgi no vecuma tas būtu 140/90 mmHg līmenī. “Par vienu no nopietnākajiem riska faktoriem uzskaita arī cukura diabētu, kas sākas ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Tam nevajadzētu pārsniegt sešus milimolus litrā,” norāda kardiologs.
Tāpēc vispārējās sirds un asinsvadu veselības labā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma ieteicams reizi gadā noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, veikt ehokardiogrāfiju un slodzes testu, kā arī galvas un kakla asinsvadu ultraskaņas izmeklējumus. Īpaši būtiski to darīt, pirms sākt regulāras fiziskas aktivitātes.
Karstumā mainās pulss un spiediens
Sirds un asinsvadu slimniekiem jāievēro piesardzība vasaras karstajā laikā. “Praksē esmu novērojis — karstuma ietekmē pulss un asinsspiediens var būt mainīgs. Tāpēc pacientiem, kam konstatētas asinsvadu slimības, vajadzētu būt iespējai pašiem kontrolēt pulsu un spiedienu, lai varētu plānot ikdienas ritmu,” teic speciālists. Kardiologs atgādina, ka cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, nevajadzētu uzturēties karstumā, bet veltīt vairāk laika atpūtai. Precīzi un regulāri jālieto ārsta ieteiktie medikamenti. “Karstajā laikā mums jābūt vērīgiem pret apkārtējiem. Nedrīkst vienaldzīgi paiet garām cilvēkam, kuram varētu būt slikti,” piebilst
J. Lūriņš.
