No tā, ka darba vietā var notikt nelaime, absolūti droši neviens nav pasargāts.
No tā, ka darba vietā var notikt nelaime, absolūti droši neviens nav pasargāts. Visvairāk nelaimes gadījumu reģistrēts celtniecības darbos, mežizstrādē, dažādās firmās, kur jāstrādā ar jauniem agregātiem un sarežģītu aparatūru. Nelaimes gadījumus darbā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” reģistrē Valsts darba inspekcija (VDI). Nelaimes gadījumus, kuros gūti smagi miesas bojājumi vai cilvēks gājis bojā, izmeklē VDI amatpersonas.
VDI noskaidro atbildīgās personas, kuras pieļāvušas darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī noformē nepieciešamos dokumentus, lai nodrošinātu darbiniekam paredzētās sociālās garantijas.
Aizkraukles rajons, kurš ir VDI Dienvidu reģionālās nodaļas pārziņā, Latvijas mērogā nav nelaimes gadījumu “bilances” augšgalā, jo, salīdzinot ar citiem rajoniem un pilsētām, nelaimes gadījumu darbavietās nav daudz. Par to, kā Aizkraukles rajonā strādā VDI un kādi nelaimes gadījumi mēdz notikt, stāsta VDI Dienvidu reģionālās nodaļas vecākais inspektors Pēteris Jakuška, kura pārziņā ir ap 900 uzņēmumu un zemnieku saimniecību.
Izmeklē sešas lietas
— Mūsu dienesta inspektori 2007. gadā Aizkraukles rajonā reģistrēja 26 notikušos nelaimes gadījumus. Izmeklēšana bija jāveic sešos gadījumos. Ir uzrakstīti četri akti un divi atzinumi. No tiem piecos nelaimes gadījumos (SIA “Vagonete”, “Eidz”, “Pērles būve”, Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumā “Latsin”, SIA “Pallogs”) cietušie guva smagus miesas bojājumus un viens cilvēks gāja bojā. Viņš strādāja uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”.
— Kā cilvēks gāja bojā?
— Bojāgājušais bija dzelzceļnieks un strādāja Rīgas signalizācijas un sakaru distancē Skrīveros. Viņu atrada mirušu Skrīveru vilces apakšstacijā 2007. gada 23. oktobrī pulksten 7.45, piecpadsmit minūšu pirms viņa maiņas beigām. Darbs apakšstacijā ir maiņās, un šo cilvēku atrada kolēģe, kura bija atnākusi pārņemt maiņu. Cietušais apakšstacijas teritorijā bija grābis lapas. Kolēģe ieraudzīja viņu sakņupušu pār grābekli un jau sastingušu.
Izmeklēšanas laikā noskaidrojām, ka cilvēka nāves cēlonis nebija saistīts ar nelaimes gadījumu darbā. Tiesu medicīnas eksperts atzina, ka strādnieks miris sliktās veselības dēļ.
Neievēro noteikumus
— Vai pagājušajā gadā bija arī kāds īpaši smags nelaimes gadījums?
— Tāda nelaime notika 2007. gada 13. februārī ap pulksten 14 “Latsin”. Cietušais guva smagus miesas bojājumus. Strādniekam bija jāveic dažādi būvniecības un remonta palīgdarbi. Viņš gatavojās ar putuplastu tualetes telpā siltināt griestus. Lai pakāptos un griestus aizsniegtu, viņš izdomāja no koka dēļiem izgatavot stalažas, sameklēja dēļus, taču tos vajadzēja nogriezt īsākus. Strādnieks nolēma to izdarīt ar leņķa slīpmašīnu, bet pirms tam tai uzlika ripzāģi — koka dēlīšu zāģēšanai. Zāģējot dēli, viņš to izlaida no rokām un ar ripzāģi traumēja kreiso roku. Nelaimes gadījuma cēlonis bija nepareizi lietotie darbarīki, kā arī tas, ka netika ievēroti darba drošības noteikumi.
Var pārbaudīt divreiz
— Kas jādara, kad notiek nelaime ar viegliem miesas bojājumiem?
— Uzņēmumā jāuzraksta akts un jānosūta VDI. Mūsu inspektoru uzdevums ir pārbaudīt darbavietā notikušās izmeklēšanas kvalitāti, analizēt nelaimes gadījuma cēloņus un noteikt uzdevumus to novēršanai. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ja inspektors, saņemot nelaimes gadījuma aktu vai atzinumu, konstatē, ka nelaimes gadījums izmeklēts un dokumenti sagatavoti pavirši, viņam ir tiesības nereģistrēt aktu vai atzinumu un atdot to atpakaļ darba devējam atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai. 2007. gadā mēs atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai darbavietām neesam atdevuši nevienu aktu.
Cieš pat zemnieki
— Kādi pārsvarā ir nelaimes gadījumu cēloņi?
— Nereti cilvēki nepareizi strādā ar tehniku un gūst traumas. Tāpat daudzviet strādājošie un arī darba devēji neievēro darba drošības noteikumus.
— Vai ir bijuši nelaimes gadījumi arī zemnieku saimniecībā?
— Pagājušajā gadā nebija, bet pirms dažiem gadiem pa kādam gadījās. Piemēram, zirgs iesper vai govs iebada.
— Kāpēc daudz traumu darbā gūst celtnieki?
— Kad mēs firmas pārbaudām, gandrīz visur strādnieki darba drošības instrukcijas ir parakstījuši. To, cik lielu uzmanību viņi tām pievērš, zina tikai paši. Bieži celtnieki strādā bez ķiverēm, ja aizrāda, pasaka — karsti vai spiež. Darba devējs arī katram blakus nevar izstāvēt. Mums šādā gadījumā ir tiesības izteikt brīdinājumu, taču, ja darba drošības instrukcijas neievēro ilgstoši vai apzināti, varam piemērot arī lielāku naudassodu, pat vairākus tūkstošus latu. Es pagājušajā gadā sodīju 31 darba devēju kopsummā par 1436 latiem.
Jāatbild arī “nezinīšiem”
— Ir darba devēji, kuri savus strādājošos nesūta pārbaudīt veselību. Kā jūs rīkojaties šajos gadījumos?
— Tas ir sāpīgs jautājums, jo darba devēji nereti “grēko”, attaisnojoties, ka pats strādājošais to nevēlas vai šim mērķim nav līdzekļu. Ir daudz nabadzīgu pagastu, piemēram, Sunākste, Kurmene, Ērberģe, kur ir ļoti maz darbavietu un uzņēmumi tikai ar grūtībām “turas virs ūdens”. Ir vietas, kur viss ir sakārtots un arī veselības pārbaudes veiktas tikai pēc VDI inspektora norādījuma.
Ja aizbraucam pirmo reizi, dažviet strādnieki pat aizbēg, bet darba devējs pasaka — cilvēku pieņēmu tikai vakar, tāpēc darba drošības dokumentācija nav sakārtota. Reizēm mums pat pajautā — vai tad tāda Valsts darba inspekcija vispār eksistē? Nezināšana vai negribēšana zināt likumus nevienu no atbildības neatbrīvo.
Mēs darba devējus konsultējam un nosakām termiņu visu sakārtot. Ja nepilda, tad sodām.
Nelaime — alkoholiķi
— Kādas vēl ir problēmas gan darba devējiem, gan strādājošajiem?
— Liela nelaime darba devējiem ir darbinieki alkoholiķi, kuri saņem algu un darbā kādu laiku nerādās. Tāpēc darba devējam, ja nav citas izejas, jāiet un jālūdz šo cilvēku nākt darbā. Viens darba devējs pat tā ar savu strādnieku “auklējās”, ka pirka produktus un veda viņam uz mājām. Tas notika diezgan ilgi, līdz priekšnieks vairs neizturēja.
— Kuros Aizkraukles rajona uzņēmumos darba drošības noteikumus ievēro?
— Uzņēmuma “Nelss” kokzāģētavā, kaut arī tur ir bijuši nelaimes gadījumi. Arī Neretā ir neliels kokapstrādes uzņēmums “Konika”, kur pārsvarā viss ir kārtībā, līdzīgs uzņēmums ir Staburagā. Vairākos uzņēmumos iekārto arī strādājošo atpūtas telpas, izsniedz viņiem apģērbu un apavus, cilvēki var nomazgāties un pārģērbties.
— Vai darba drošības noteikumi ir nemainīgi?
— Katru gadu nāk klāt kaut kas jauns, jo ražošana attīstās, un arī drošības prasības darba vietās pieaug. Mainās Darba likums un līdz ar to arī darba aizsardzības likums. Likumā ir arī nepilnības, piemēram, nav noteikts, ka darba līgumam jābūt darbavietā. Mēs aizbraucam pārbaudīt, bet darba devējs pasaka — līgums mājās, viņš dzīvo tālu, atvedīšot rīt vai parīt. Un tā arī izdara, tā ka mums ir ļoti grūti “noķert” strādājošos bez līguma.
Strādā nelegāli
— Kāda situācija ir ar nelegālajiem strādniekiem?
— Pagājušajā gadā pārbaudījām 72 uzņēmumus. 11 darbavietās es atklāju 24 nelegāli strādājošos. Par to darba devējus jāsoda. Viņi gan taisnojas, ka cilvēks tikai vakar vai šodien sācis strādāt un tāpēc nav darba līguma. Nav iespējams pierādīt, ka tā nav. Taču mums par šiem gadījumiem ir gan iesniegumi, gan anonīmi zvani. Atnāk cilvēki un stāsta, ka darba devējs, kaut arī strādnieks to vēlas, līgumu tomēr neslēdz. Ir firmas, kur darbinieki par līgumiem neko nezina, nav arī algu sarakstu. Strādnieki stāsta, ka mēnešiem ilgi nav saņemta alga, tajā pašā laikā darba devējs, acīs skatoties, saka — es šo cilvēku redzu pirmo reizi, lieciet mani mierā!
Nereti paši darbinieki rada šādus apstākļus. Strādā, nesaņem algu, bet mums par to neziņo. Var taču kaut anonīmi piezvanīt. Mums kā advokātiem jāuzklausa abas puses un jāmeklē pierādījumi. Arī darba devēji paliek gudrāki. Piemēram, saslimst tēvs, bet darba devējs viņa vietā bez jebkādiem dokumentiem diezgan bīstamu darbu atļauj strādāt dēlam. Tikai tāpēc, lai ģimenei nezustu šī darba vieta. Ja kas notiks, būs liela taisnošanās, bet likums ir likums, un tas jāievēro gan darba devējam, gan strādājošajiem.
Lielam vairāk iespēju
Lai pārliecinātos, kā tiek ievēroti darba drošības noteikumi, “Staburags” devās uz SIA “Nelss”, kur strādā 360 cilvēku, un tikās ar uzņēmuma darba drošības inženieri Valteru Grundmani.
— Tik lielā uzņēmumā atbildēt par darba drošību nav viegli?
— Sākumā jau bija tikai divi gaterīši, bet nu “Nelss” ir liels uzņēmums, un, lai cik stingri arī darba drošību ievērotu, nelaimes gadījumi tomēr notiek. Pieredze rodas strādājot, jo pārejas laikā mantojumā palika vecās instrukcijas. Tagad ir daudz vieglāk, jo ir pieņemti normatīvie akti, notiek semināri, un firmas piedāvā arī dažādus individuālos darba aizsardzības līdzekļus. Mums ir speciāls darba apģērbs un apavi, ko strādniekiem izsniedzam katru gadu. Katram ir savs skapītis, un apģērbu darbavieta arī izmazgā. Esam apgādāti ar ķiverēm, sejas maskām, cimdiem, austiņām trokšņa slāpēšanai un daudz ko citu.
Instruē pirmajā darbdienā
— Kad jūs cilvēku informējat par darba drošību?
— Strādnieks vispirms saņem nosūtījumu veselības pārbaudei. Par to maksā darba devējs. Pēc ārstu pārbaudes cilvēks atgriežas pie mums, ja viss kārtībā, ar viņu noslēdz darba līgumu, un es viņu instruēju par darba drošību. Tad izstaigājam teritoriju, parādu bīstamākās vietas, kur jāuzmanās, lai kaut kas neuzkristu virsū vai cilvēks netuvotos vietām, kur darbojas agregāti.
Ražošana ir automatizēta. Visur ir norādes par bīstamību un to, ka svešiem ieeja aizliegta, ka nedrīkst smēķēt. Pīpētājiem šim nolūkam ir speciāli iekārtotas vietas. Mūsu uzņēmums ir paaugstinātas bīstamības darbavieta, tāpēc darba drošības noteikumi jāzina un jāievēro perfekti. Tomēr pagājušajā gadā mūsu darbavietā tik un tā traumas guva četri cilvēki.
Sargā sevi pats
— Vai uzņēmumā kāds ir gājis bojā?
— Bija viens nāves gadījums. Kad strādnieks gāja bojā, viņa asinīs konstatēja divas promiles alkohola. Cilvēks nokrita no lielāka augstuma kāpnēm un lauza sprandu.
— Pagājušā gada decembrī kāds “Nelsa” strādnieks guva smagu traumu. Kā tas gadījās?
— Neatslēdzot galveno transportieri, viņš sāka metināšanas darbus. Ainārs nebrīdināja operatoru, lai izslēdz transportieri, neuzlika plāksnīti ar uzrakstu: “Neieslēgt, strādā cilvēki”. Vajadzēja arī atslēgt drošības slēdzi, ko neviens neizdarīja. Viņš savainoja kājas un tagad ārstējas. Nelaime varēja būt daudz lielāka un paša darbinieka dēļ.
Cilvēkiem jāuzmanās pašiem, jo es visiem blakus izstāvēt nevaru. Jāievēro izliktie plakāti, jāuzmanās no agregātiem un elektrības ierīcēm. Vēl nesen no rītiem pārbaudījām autovadītājus, bet tagad to vairs nedarām. Raugāmies, lai viņi paši vienmēr pārbaudītu veselību.
Par otro slēdzi nezina
Pēc sarunas ar Grundmaņa kungu sazinājos ar decembrī cietušo Aināru. Jautāju, kā īsti nelaime notika?
— Strādāju remontbrigādē, un, kad vajadzēja metināt transportieri, es plāksnīti ar norādi, ka strādā cilvēki, patiesi neuzliku. Es nezināju, ka ir arī otra vieta, kur ir drošības slēdzis, tāpēc arī nelaime notika. Protams, pierādīt to es nevaru. Tagad ārstējos mājās, jo kājas sāp un strādāt vēl nevaru, — sacīja Ainārs.
***
fakts.
Pēc VDI datiem, Aizkraukles rajonā nelaimes gadījumos darbā no 1995. gada līdz 2005. gadam cietuši 296 cilvēki,
15 cilvēku šajā laikā gājuši bojā.
VDI 2007. gadā valstī atklājusi arī 85 slēptos nelaimes gadījumus darbā. Aizkraukles rajonā šādu gadījumu nav.
Pēc VDI informācijas, 2007. gadā Latvijā darba vietās bojā gājuši 62 cilvēki un 255 guvuši smagas traumas.
***
— Vai darba vietā jūtaties droši?
Larisa Oļeiņikova, akciju sabiedrības “Ergo Latvija” klientu apkalpošanas speciāliste:
— Protams! Nekādas ekstremālas situācijas man nedraud, darba apstākļi apmierina. Ievēroju noteikumus, kā strādāt ar datoru. Nu jau septiņus gadus ar to darbojos, bet redze nepasliktinās, tātad viss kārtībā. Darba līgumā viss ir paredzēts.
Ivita Elste, SIA “ALK 2” klientu menedžere:
— Pilnīgi droši. Darba vieta ir gaiša, ar labu ventilāciju. Kabinets pietiekami liels, lai tajā būtu vieta pat vairākiem klientiem. Arī tehniskais aprīkojums ir mūsdienu prasībām atbilstošs, un man nekādu pretenziju pret darba devēju nav.
Aldona Britāne, psiholoģe:
— Darba vieta atbilst manām vajadzībām. Tomēr te ir citāda darba specifika, jo man cilvēks, kurš atnācis izrunāties, ir jāizjūt garīgi. Psihologa kabinetā, manuprāt, nelaimes gadījums darbā nevar notikt.
