Latvijas Bērnu fonds, kuru 15 gadu vada Andris Bērziņš, ar ārzemju labvēļu palīdzību Latvijā atbalsta 1000 maznodrošināto ģimeņu bērnu. Fonda kustība vēršas plašumā, gandrīz visos rajonos ir tā nodaļas.
Latvijas Bērnu fonds, kuru 15 gadu vada Andris Bērziņš, ar ārzemju labvēļu palīdzību Latvijā atbalsta 1000 maznodrošināto ģimeņu bērnu. Fonda kustība vēršas plašumā, gandrīz visos rajonos ir tā nodaļas. 7. maijā tādu nodibināja arī Aizkraukles rajonā. Par Bērnu fonda darbu, problēmām un iecerēm saruna ar tā prezidentu Andri Bērziņu, kurš ir arī Saeimas deputāts.
Aptver visu Latviju
— Kā pilnveidojies jūsu vadītā fonda darbs?
— Bērnu fonds aptver visu Latviju. Vietās, kur nav nodibinātas nodaļas, strādā pārstāvji. Tas viss notiek bez atalgojuma.
Iesaistāmies dažādos projektos. Aizkraukles rajons jau kopš 1991. gada strādā ar individuālajiem labvēļiem no ārzemēm. Viņi palīdz maznodrošinātām ģimenēm, bērniem invalīdiem un bāreņiem.
Preiļu rajona Rudzātu speciālajā internātskolā īsteno projektu slimo bērnu iesaistīšanā mācībās un darbā, lai apgūtu kādu profesiju.
Apmēram 20 tūkstošu latu gadā savācam Bērnu fonda ziedojumu kastītēs, kuras novietojam lielveikalos un citās plašai sabiedrībai pieejamās vietās.
— Vai pēdējos desmit gados mainījusies jūsu darba specifika?
— Jā. Diemžēl negatīvā virzienā. Vēl nesen ģimenes bija tikai trūcīgas. Tagad cīnāmies pret vardarbību, īpaši seksuālo, pret narkomāniju. Tā bieži sākas ģimenēs, kur vecākiem nav darba, viņi gūst psiholoģiskas traumas, paši netiek galā ar sevi, bet bērni aiziet savu ceļu. Daudzi nodzeras.
Raud arī bagātie. Šajās ģimenēs no pārticības un bezdarbības rodas narkomāni, kuri izdara dažādus noziegumus.
Grieķis palīdz 12 aizkraukliešiem
— Vai pie jums var vērsties, ja ģimenē dara pāri bērnam?
— Var, bet pārsvarā ar to nodarbojas tikai policija un prokuratūra. Tā ir cilvēku privātā dzīve, kurā iejaukties citiem nav tiesību. Ja dara pāri bērnam, tad visas šīs organizācijas kopā ar pašvaldību konfliktos var iejaukties.
Mēs atbalstām trūcīgās ģimenes. Palīdzam 1000 bērniem ar ļoti grūtiem dzīves apstākļiem. Izvēlamies tās ģimenes, kuras grib rūpēties par savu bērnu, īpaši, ja viņam ir veselības problēmas. Tieši šādām ģimenēm palīdz ārzemju labvēļi. Viņi sarakstās, brauc ciemos, sūta arī naudu. Palīdz no Vācijas, Amerikas, Kanādas, Grieķijas. Aizkraukles rajonā kāds grieķis palīdz divpadsmit bērniem. Tas ir unikāls gadījums, kāda otra Latvijā nav.
Sapnis par rehabilitācijas centru
— Kādi ir Bērnu fonda nākotnes nodomi?
— Gribam izveidot rehabilitācijas centru bērniem, kuri ir atkarīgi no narkotikām. Tā varētu būt komūna, kurai nebūtu sakaru ar sabiedrību.
Slimie bērni — līdz divpadsmit gadu veci — zināmu laiku no sabiedrības jāizolē. Rehabilitācijas centrā viņi mācītos un strādātu. Bērni jāizolē no pašreizējās vides un jāuztur ārstu un psihologu uzraudzībā.
Latvijā reģistrēti apmēram trīs tūkstoši šādu problēmbērnu.
— Kur šis centrs varētu būt?
— Fonds intensīvi meklē vietu. Komūnai jābūt netālu no Rīgas, tāpēc jau ievadītas sarunas ar Rīgas domi. Gribējām centru atvērt Rīgā, bet ietekmīgas personas iebilda. Bija pat ieteikumi, ka tai jābūt salai, uz kuru nevar aizpeldēt un atpeldēt atpakaļ…
Kamēr nav notikusi nelaime paša mājā, visi iebilst par vietas izvēli, tajā pašā laikā saprotot, ka ārstniecības iestāde ir vajadzīga. Tikai — ne pie manas mājas, ne manā mežā, ne manā īpašumā…
Lai justos drošībā
— Kāpēc gribat palīdzēt tieši šādiem bērniem?
— Tāpēc, ka viņi ir bīstami sabiedrībai, zog un kaujas. Lai sabiedrība justos drošībā, lai katra ģimene savu bērnu varētu bez bailēm laist uz ielas, jānodarbojas tieši ar šo bīstamo cilvēku grupu.
Sabiedrība ir gatava runāt par šo problēmu, sēdot pie televizora, dzerot kafiju, ar domu — tas mani neskar… Tas notiek līdz mirklim, kad problēma tomēr rodas. Tā nešķiro, vai cilvēki ir bagāti vai nabagi, aktieri, mūziķi, deputāti. Un tad visi kliedz vienā balsī, kur ir instances, kas man var palīdzēt? Kur ir vieta, kurā es varētu savu bērnu izārstēt un izglābt no atkarības?
Citi vienmēr skaudīs
— Ko darbs Bērnu fondā jums pašam personīgi iemācījis?
— Apzinos, ka neesmu Māte Terēze, bet vados no dažiem viņas uzskatiem. Proti, veicot labdarību, citi vienmēr skaudīs. Ja kāds šo darbu darīs, dažs uzskatīs, ka tas notiek savtīgos nolūkos. Cits mēģinās kāju aizlikt priekšā.
Kaut gan ir daudz negatīvā, mums jādara, jāpalīdz, jāziedo, jāuzticas. Rezultātā dažkārt tomēr iznākt arī vilties, bet vairums aprūpējamo mūs atceras, arī paši cenšas citiem palīdzēt.
Uzskatu, ka cilvēks, palīdzot citam, vispirms palīdz pats sev. Lai vide būtu tīrāka un sabiedrība gaišāka.
— Vai Latvijas miljonāri Bērnu fondam dāsni palīdz?
— Uzvārdus nesaukšu. Lai man viņi piedod, jo bagātāks cilvēks, jo skopāks. Lielākoties palīdz tie, kuriem pašiem pagrūti klājas. Protams, ir labvēļi no dažiem lielajiem uzņēmumiem. Daudz palīdz cilvēki no mākslinieku aprindām, kuri paši nav nekādi bagātnieki. Tiesa, nevienam nevar pārmest, katrs ar savu naudu dara, ko grib.
