Uz autoceļa Aizkraukle—Sece apgāzās SIA “Šķautnis” kokvedējautomašīna no Rīgas. Uzņēmuma darbinieki uzskata, ka vainīgi ceļu kopēji, kuri laikus šo ceļa posmu nav salabojuši, un grasās sniegt prasību tiesā.
Uz autoceļa Aizkraukle—Sece apgāzās SIA “Šķautnis” kokvedējautomašīna no Rīgas. Uzņēmuma darbinieki uzskata, ka vainīgi ceļu kopēji, kuri laikus šo ceļa posmu nav salabojuši, un grasās sniegt prasību tiesā.
Autobraucēji, kuri ikdienā brauc uz Seci, stāsta, ka ceļš netālu no autobusu pieturas “Mellēni” vienmēr bijis ļoti slikts. Tiklīdz līst lietus, veidojas liela peļķe. Ar laiku tā kļūst arvien dziļāka. Lai kaut cik uzlabotu situāciju, ceļu kopēji tajā bēra granti un smiltis, taču ūdens tik un tā krājās, un bedrē sabērtā grants pārvērtās neizbraucamā putrā. Ceļš pakāpeniski kļuva šaurāks, un šajā vietā vairs nespēj izmainīties divas lielākas automašīnas.
Brauktuve par šauru
Šī vieta 14. janvāra pēcpusdienā izrādījās par šauru SIA “Šķautnis” “Volvo” markas kokvedējautomašīnai un kādai mazākai kravas automašīnai.
Kokvedējautomašīnas vadītājs Leons K. paskaidrojumā ceļu policijai raksta, ka braucis virzienā no Seces ar ātrumu aptuveni 45 kilometri stundā. Ceļš bijis slapjš, klāts dubļiem un slidens. Priekšā pamanījis ceļa sašaurinājumu un nelielu kravas furgonu gaišā krāsā, kas lielā ātrumā tuvojies. Ceļš abām mašīnām šajā vietā bijis par šauru. Kravas furgona vadītājs dubļos nav braucis. Lai izvairītos no sadursmes, “Volvo” vadītājs, kurš jau bija samazinājis braukšanas ātrumu līdz 20 kilometriem stundā, uzbrauca uz pašas ceļa nomales. Tā bija lietū piemirkusi un automašīnas svaru neizturēja. Riteņi iegrima dubļos, un kokvedējs apgāzās, savukārt kravas furgons neapstājoties aizbrauca.
Sola sūdzēt tiesā
SIA “Šķautnis” darbinieki, kurus “Staburags” sastapa notikuma vietā, stāstīja, ka pagaidām zaudējumus grūti aprēķināt. No Rīgas nācies izsaukt vēl vienu mašīnu, kurā pārkrāva baļķus. Arī bojājumus, kuri nodarīti kokvedējautomašīnai, varēs aprēķināt tikai pēc tam, kad tos novērtēs eksperts. Taču jau tobrīd bija skaidrs, ka ievērojami bojāta automašīnas kabīne, un rezerves daļas šīm mašīnām ir ļoti dārgas. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka ceļu kopējus sūdzēs tiesā, jo nebija izvietotas ceļa zīmes, kuras laikus informētu par ceļa sašaurinājumu. Nebija arī zīmju, kuras ierobežotu braukšanas ātrumu šajā ceļa posmā. Arī ceļa klātne bija ļoti slikta.
Analizējot notikušo, Aizkraukles ceļu policijas priekšnieks Aivars Jančevskis “Staburagam” teica, ka nav īsti saprotams, kāpēc pieredzējušais kokvedējautomašīnas vadītājs, braucot ar ātrumu tikai 20 kilometru stundā un redzot, ka veidojas bīstama situācija, braucamo nav apturējis.
— Protams, sēžot kabinetā, nevar visu izvērtēt pilnīgi objektīvi, — saka Aivars Jančevskis. — Tomēr pieredzējušam kokvedēja vadītājam vajadzēja zināt, ka ar smagu kravu nedrīkst braukt tik tuvu piemirkušai ceļa nomalei. Ātrums bija neliels, redzamība laba. Nemainot braukšanas joslu, vajadzēja apstāties. Ja šādā veidā no sadursmes izvairīties neizdotos, vainīgs tik un tā būtu pretimbraucošā kravas furgona vadītājs, kura ceļā bija apbraucamais šķērslis.
Gaida rekonstrukciju
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs, komentējot situāciju, apstiprināja, ka šajā vietā ceļš patiešām bieži applūst.
— Laika gaitā, iespējams, aizsērējusi meliorācijas sistēma, un ūdens vairs neplūst projām, bet krājas grāvjos un appludina ceļu, — saka Ludvigs Šteinbergs. — Šajā vietā varētu ierīkot caurteku un ūdeni novadīt meliorācijas kolektorā otrpus ceļam. Taču virszemes ūdeņus šajā sistēmā ievadīt nedrīkst. Smilšu dēļ tā ātri aizsērēs. Vienīgā iespēja būtu rakt grāvi līdz pārsimt metru attālajai Daugavai, taču pret rakšanas darbiem iebilst zemes īpašnieks. Nāksies vien gaidīt ceļa rekonstrukciju, kad uzbērs augstāku brauktuvi un sakārtos ūdens novadīšanas sistēmu.
Aizbildinās ar nākotnes plāniem
“Staburags” jau daudzreiz rakstījis par Seces ceļu. Taču problēmas risinājuma nav jau vairākus gadus. Atbildīgās amatpersonas vien atrunājas ar gaidāmo ceļa rekonstrukciju un lielākajās bedrēs ieber pa grants kravai. Taču situāciju tas būtiski nemaina. Ceļš uz Seci tā arī paliek viens no sliktākajiem Aizkraukles rajonā. Pa to ikdienā brauc samērā daudz automašīnu, un visi spiesti bedrēs un gandrīz neizbraucamajās, dubļiem pilnajās risēs bojāt automašīnas. Negribas ticēt, ka ceļu kopēji nevar pašos bīstamākajos ceļa posmos brauktuvi salabot. Bīstamās vietas ir tikai dažus desmitus, nevis simtiem metru garas. Acīmredzot vieglāk aizbildināties ar nākotnes plāniem, nevis pacensties ceļu salabot tūlīt.
Tāpēc, ka ceļš uz Seci bieži vien ir slikts, daļēji jāvaino arī uzņēmumi, kuri šķīdoņa laikā norīko pa šo ceļu braukt smagi piekrautām automašīnām. To dara gan mežizstrādes, gan citas pārvadājumu firmas. Automašīnu riteņi izmaļ dziļas grambas, un ceļš kļūst nelietojams.
