Reģionālās attīstības izstādē Ķīpsalā Rīgā bija lieliska iespēja neklātienē apceļot visu Latviju.
Reģionālās attīstības izstādē Ķīpsalā Rīgā bija lieliska iespēja neklātienē apceļot visu Latviju. Vīzijās nebija grūti iedomāties sevi, braucot ar bānīti no Alūksnes uz Gulbeni, vizinoties ar kuģi Ventspilī vai skatoties, kā top māla podi Latgales keramiķa darbnīcā.
Var redzēt pa gabalu
Izstādes 230 stendos vienkopus varēja redzēt visu Latvijas reģionu veiksmīgākos uzņēmumus, pašvaldības un aktīvākos cilvēkus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis atzina, ka tik vērienīgs pasākums, kurā ar saviem sasniegumiem un nākotnes plāniem piedalās visi Latvijas reģioni, mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas notiek pirmo reizi.
Pašā centrā līdzās skatuvei, kur nepārtraukti koncertus sniedza visu Latvijas novadu pašdarbnieki, bija novietots ceļa rādītājs. Apmeklētāji no Aizkraukles rajona meklēja Zemgales virzienu, jo tur bija izvietojušies uzņēmēji un Aizkraukles novada domes pārstāvji. Par Zemgales stendiem izstāžu zālē vēstīja arī liels dzeltens uzraksts augstu virs galvām. Mūsējos nevarēja nepamanīt.
Izkrāso pilsdrupas!
“Iesoļojot” Zemgalē, pirmais pretī bija stends ar informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām šajā reģionā. Zinošākā tūrisma nozares speciāliste Aizkraukles rajonā Daina Liepiņa stāstīja, ka ceļotājiem šogad piedāvā vairākus jaunus informatīvus bukletus. Uzmanību saistīja izkrāsojamas bildes, kurās attēloti ievērojami apskates objekti Aizkraukles rajonā, piemēram, Kokneses pilsdrupas vai Aizkraukles svētozols. Tās zīmējusi māksliniece Inese Dembovska. Bērniem par tām bija vislielākais prieks.
Gaida vairāk apmeklētāju
Plašu informāciju piedāvāja Aizkraukles novada dome. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa atzina, ka līdzpaņemto novada karšu pietrūcis jau pirmajā dienā. Cilvēki ar lielu interesi vērojuši arī filmu, kuru pagājušajā vasarā, viesojoties Aizkrauklē, veidoja ungāri. Līdz šim domei nebija videoieraksta, kurā parādītu pilsētu no Daugavas puses. Silaraupas jaunkundze tomēr atzina, ka pirmajās divās dienās izstādē bija maz apmeklētāju. Iespējams, tāpēc, ka tās bija darbdienas, bet varbūt tāpēc, ka tā bija specifiska un izstādes nosaukums cilvēkiem nelikās vilinošs.
Aizkraukles novada domes pārstāvji cienāja izstādes apmeklētājus ar konfektēm “Gotiņa”, kuras iesaiņotas papīriņos ar pilsētas skatiem. Agrāk šādas konfektes aizkrauklieši pasūtīja Skrīveru pārtikas kombinātā, taču pēc tā slēgšanas sadarbības partneri atrasti Gulbenes rajona Lizumā, kur arī ražo “Gotiņas”. Saldumus, iesaiņotus saules formā darinātās kārbās, aizkrauklieši aizveda arī vācu draugiem Epšteinā.
Jauna panna
Ja gribēja nobaudīt ko spēcinošu, varēja doties tālāk, kur savu produkciju piedāvāja zemnieku saimniecības “Lejasrozes” Kokneses gaļas pārstrādes cehs. Uzņēmuma darbinieces stāstīja, ka izstādes apmeklētāji, pagaršojuši žāvēto desu ar riekstiem, labprāt to arī pirka. Gaļas izstrādājums, ko piedāvā tikai koknesieši, ir īpašas grildesiņas, un interesenti arī tās atzina par labām. Uzņēmuma direktore Ināra Čeiča stāsta, ka iegādājušies arī jaunu pannu, lai papildinātu izbraukuma virtuves inventāru.
Kokneses gaļas pārstrādes ceha pavāru čuguna katlos un pannās gatavotos gardumus cilvēki baudījuši daudzos vērienīgos pasākumos visās Latvijas malās. “Nogaršojuši mūsu desiņas, cilvēki jautā, kur tās var iegādāties, īpaši rīdzinieki. Rīgas kafejnīcām piegādājam tikai svaigu gaļu, bet desiņas un žāvējumus veikaliem nepiedāvājam. Mūsu ceha jauda nav liela, un šobrīd darbinieki ir maksimāli noslogoti, tāpēc nevaram saražot tik daudz, lai produkciju piegādātu veikaliem valsts galvaspilsētā,” stāsta Čeičas kundze. Lāci pārdod izsolē
Taču ir arī tādi Aizkrauklē ražoti gardumi, kurus rīdzinieki tomēr var nopirkt, un tie ir firmas “Meduslācis” izstrādājumi. Uzņēmumam ir savs stends Rīgas centrāltirgū, produkcija nopērkama “Elvi” veikalos pa ceļam uz Rīgu, kā arī Bauskā. Izstādes apmeklētāji, uzzinājuši firmas “Meduslācis” nosaukumu, interesējās, vai tas nozīmē, ka visos konditorejas izstrādājumos izmanto medu? Firmas pārstāves skaidroja, ka medu izmanto tikai meduskūkai. “Meduslāča” stendu izstādes laikā rotāja liels brūns šokolādes lācis. Pēdējā izstādes dienā nelielā izsolē lāci pārdeva.
Degustē strausa gaļas desas
Jēkabpils rajona Mežāres pagasta saimniecības “Jāņsēta” stendā vēstīja par Latvijā netradicionālu lauksaimniecības nozari — strausu audzēšanu. Putnu aploku un fermu varēja aplūkot fotogrāfijās, bet strausa spalvas un olu apskatīt un aptaustīt. Sākumā piesardzīgi, bet vēlāk ar baudu izstādes apmeklētāji garšoja strausa gaļas desas un kūpinājumus. Savukārt saimniecības īpašnieku meitas, kuras apmeklē mākslas skolu, izgatavojušas rotaslietas no strausa olu čaumalām. Vidusmēra cilvēks šīs rotas diez vai var atļauties, jo viena rokassprādze maksā vairākus desmitus latu.
Informācija “pazūd”
Daudz vietas Zemgales reģiona stendos bija veltīts izglītībai un zinātnei. Apmeklētāji varēja iepazīt Aizkraukles rajona mākslas skolas piedāvājumu, dažādu vispārizglītojošo skolu projektus, Skrīveru zinātnes centrā paveikto, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes informāciju. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska atzīst, ka diemžēl informācija par sasniegumiem Aizkraukles rajona skolās, kura bija izvietota reģiona kopējā stendā, praktiski “pazuda”.
“Aizkraukles novada domes stends bija ļoti izdevīgā vietā, tam bija viegli piekļūt, tāpēc tur vienmēr bija daudz cilvēku. Uzskatu, ka veiksmīgs risinājums bija arī atsevišķi stendi novada un rajona uzņēmējiem. Man ļoti patika draudzīgā atmosfēra, kura trīs dienas valdīja izstāžu zālē. Kad gājām apskatīt citu reģionu stendus un vācām informatīvos materiālus ar piebildi, ka varbūt kādu ideju varēs aizņemties, visi ar lielu aizrautību stāstīja par savu darbu, paveikto un nākotnes iecerēm. Aizguvām arī daudz labu ideju, kā savu stendu veidot līdzīgai izstādei nākotnē,” atzīst Podvinskas kundze.
Ainai Podvinskai ļoti paticis Latgales plašais tūrisma pakalpojumu piedāvājums. Šī novada pārstāvji ļoti aktīvi centās atklāt Latgales labākās atpūtas iespējas. Tas tika darīts asprātīgi, ar humoru. Arī Latgales lietišķā māksla reti kuru atstāja vienaldzīgu. Podvinskas kundze gan kā suvenīru, gan kā ciemkukuli kolēģiem atvedusi metru garu Daugavpilī ražotu desas luņķi.
