Mācību gada vidū var būt situācija, ka vēl kāda skola ir jāslēdz — nenoliedz Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). “Protams, ka skolas būs jāturpina slēgt, jo skolēnu skaits nepaaugstinās,” trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Pērn Latvijā bija 948 skolas, 1. septembrī durvis vēra 846, vēl par apmēram desmit skolu likteni tiek lemts IZM. Darbu zaudējuši 1716 skolotāju, kuru atlaišanas pabalstu izmaksai būtu nepieciešams vairāk nekā miljons latu. Tika solīts, ka atlaistajiem pedagogiem būs nodrošinātas iespējas pārkvalificēties par Eiropas naudu, taču skolu gaiteņos ir šaubas arī par to.
Slēgto un reorganizēto izglītības iestāžu skaits ir nosacīti precīzs — IZM oficiālie dati 2. septembrī vēsta, ka slēgtas 45 iestādes, tikpat — reorganizētas. Piemēram, Bauskā vakara vidusskolu pievieno Bauskas 2. vidusskolai. Reāli tas nozīmē, ka Bauskas vakara vidusskola durvis jaunajā mācību gadā neatver — apstiprina IZM, tāpēc principā arī vakara vidusskola uzskatāma par slēgtu.
Kādā vecumā
sākt mācīties?
Novadu un pilsētu pašvaldībām ir pašiem jāizdomā, kā saglābt mākslas, mūzikas un sporta skolas. T. Koķe atzinusi, ka finansējums algām ir katastrofāli mazs, atlikušie gada mēneši “jāizvelk”. Pēdējie valdības lēmumi liecināja, ka arī piecgadnieku un sešgadnieku apmācība tiek uzkrauta uz pašvaldību pleciem. “Ar Pasaules Banku ir panākta vienošanās, ka mums būs nauda piecgadnieku un sešgadnieku apmācībai,” apstiprinājusi T. Koķe. Nauda tiks pašvaldībām. Tiek arī pārskatītas vadlīnijas pirmsskolas un sākumskolas prasību jomā, tāpat IZM vēlas sākt diskusiju par mācību gada garumu un brīvlaiku pārklājumu. Dienaskārtībā ir jautājums par vecumu, kad bērnam būtu jāsāk iet skolā. T. Koķe televīzijā pavēstīja, ka bērns varētu sākt iet skolā no sešu gadu vecuma, ja mācītu “rotaļīgi, nevis nopietni”.
Pārmaiņas arī
augstākajā izglītībā
Vairāki augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji, kā arī Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis vēstulē vērsušies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, aicinot nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā, jo pašreizējās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte esot nepietiekama Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai. Latvijā ir 60 augstākās izglītības institūciju un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas valsts zinātniskās institūcijas, taču valstī ir zemākais starptautiski recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu vidū — uzsvērts vēstulē. Latvijā augstskolu skaits varētu samazināties jau šajā mācību gadā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pieļāva IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde. ?
