Diskusija par naudas došanu aploksnēs ārstiem aizēnojusi visus citus notikumus Latvijā.
Diskusija par naudas došanu aploksnēs ārstiem aizēnojusi visus citus notikumus Latvijā. Pēc pirmā publiski izskanējušā skandāla par medicīnas pakalpojumu “priekšapmaksu” arvien vairāk cilvēku atzīst, ka papildus maksājuši ārstiem, lai saņemtu kvalitatīvāku aprūpi.
Labklājības ministrijā apķērušies, ka nu kaut kas jādara, lai vismaz nedaudz nomierinātu satraukto sabiedrību. Patlaban atklāti izskanējušas divas iespējas, kā izskaust aplokšņu sistēmu.
Kā vienu no variantiem labklājības ministrs Viktors Jaksons piedāvā papildus finansējumu veselības aprūpei un ārstu algu palielināšanu. Līdz šim gan visi papildus finansējumi pazuduši kā caurā maisā un naudas kā trūkst, tā trūkst. Šogad veselības aprūpei papildus no budžeta piešķirts 21 miljons latu, taču ārstu algu paaugstināšanai tik un tā nav pieticis. Ja arī algas palielinās, tad tās nerakstīs ar četriem cipariem, kā to varbūt gribētos kādam ārstam. Apetīte jau aug ēdot. Vienmēr būs ārsti, kuriem naudas būs par maz, sieva un bērni dzīvos badā, tāpēc nekautrēsies paprasīt “garantiju” veiksmīgai operācijai vai citam pakalpojumam.
Otra iespēja ir “honorāru” legalizācija. Arī šis variants noteikti izgāzīsies. Legalizējot ienākumus, būtu jāmaksā nodokļi. Taču ne katrs to labprāt darīs, tāpēc honorāru saņēmēji vai nu krāps valsti, nemaksājot nodokļus, vai nu tos maksās un prasīs papildus apmaksu. Legalizējot ārstu honorārus, var notikt arī tā, ka mazturīgākajiem kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi vairs nebūs pieejami.
Lai izvairītos no nekaunīgas ārstu pakalpojumu priekšapmaksas pieprasīšanas, strikti jānosaka un jālegalizē medicīnas pakalpojumu cenas. Kurš var maksāt vairāk, tam piedāvāt kvalitatīvāku aprūpi, kurš nē — valstij jāgarantē veselības aprūpe. Kā to izdarīt? Priekšvēlēšanu laikā politiķi sola debesmannu, tāpēc varētu pievērst uzmanību arī šīs problēmas risinājumu meklēšanai.
Manuprāt, nauda aploksnē ārstam pagaidām ir neizskaužama. Vienalga, ko piedāvātu ministrs vai valdības pārstāvji. Visi ārsti uz privātklīnikām, kur var pieprasīt pienācīgu samaksu par savu darbu, neaizies. Kādam taču būs jāpaliek arī valsts slimnīcā, bet arī dažiem no viņiem gribēsies saņemt vairāk, nekā algas lapiņā rakstīts.
