Populārajā Ēģiptes kūrortā Šarmelšeihā slēgtas visas pludmales — tur pēdējā laikā piedzīvoti vairāki haizivju uzbrukumi tūristiem, arī nāvējoši.
Pirmais nāvējošais haizivs uzbrukums šogad Sarkanajā jūrā tika piedzīvots janvāra beigās — līdz nāvei tika sakosta kāda franču tūriste. Pēdējais gadījums — aizvadītajā svētdienā no gūtajām traumām pēc haizivs uzbrukuma mirusi kāda 70 gadu veca vācu tūriste.
Ūdenslīdēji neko
neatrod
Sarkanās jūras niršanas koledžas menedžeris zina, ka vāciete bija regulāra luksusa viesnīcas “Hyatt Regency” viešņa. “Sieviete vienkārši peldēja. Pēkšņi bija kliedziens pēc palīdzības, un ūdenī bija redzama cīņa,” viņš stāstījis “Sky News”. Sievietei, visticamāk, tika nokosta roka, un viņa mirusi pāris minūšu laikā.
Pēc menedžera teiktā, 40 niršanas instruktoru pirms tam bija izpētījuši ūdeni, lai pārliecinātos, ka tajā nav haizivju. “Viņi neko neatrada.” Ņemot vērā ūdenslīdēju secinājumu, pludmales atkal tika atvērtas tūristiem. Pēc uzbrukuma vācietei peldēt atkal ir aizliegts — vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Novembra beigās haizivs savainoja roku un kāju 70 gadu vecai Krievijas pilsonei, uzbrukts arī, iespējams, kādam ukrainim, kurš ievainots mugurā. Decembra sākumā haizivis uzbruka vēl diviem tūristiem, ievainojumi ir smagi. Vienai no cietušajām — 50 gadu vecai sievietei — amputēta roka.
Tūristi ir pārdroši
Haizivju uzbrukumus Šarmelšeihā visu laiku dēvēja par ļoti retu parādību. Pirms janvārī piedzīvotā uzbrukuma kādā kūrortā Sarkanās jūras krastā pēdējo reizi līdzīgs gadījums noticis 2004. gadā, kad virs ūdens avarēja neliela lidmašīna ar franču tūristiem, kas, iekrītot ūdenī, pievilināja daudz haizivju. Kopš tā laika Ēģiptes viesnīcām tika dots rīkojums ar metāla žogiem ierobežot peldēšanās teritorijas jūrā pie viesnīcām. Tomēr sarkano karogu, pat ja tāds ir, tūristi bieži ignorē.
Meklē barību
“Tas ir neparasti. Tā nekad iepriekš nav bijis. Mums pagaidām nav izskaidrojuma. Esam izsaukuši ūdenslīdējus, biologus un citus ekspertus arī no citām valstīm, lai viņi izpēta, kāpēc pēkšņi daba ir mainījusies,” ziņu aģentūrai AFP sacījis Ēģiptes tūrisma ministrs Zuhars Garana.
Haizivju pētnieki izteikuši dažādas versijas par to, kāpēc haizivju uzvedība ir mainījusies. Viena no versijām — pārāk lieli zvejniecības apjomi Sarkanajā jūrā haizivīm liek “pārcelties” tuvāk krastam.
Niršanas instruktors Pērs Kavlijs, kurš Šarmelšeihā dzīvojis septiņus gadus, raidsabiedrībai BBC sacījis, ka šajā laikā haizivis vispār nekad nav manītas. “Tās varēja redzēt vasaras mēnešos. Šis ir rets gadījums — aizvadītajā nedēļā notikušais ir pārspējis visu iepriekšējo gadu laikā pieredzēto,” viņš atzinis. Arī viņš sliecas piekrist versijai par nelegālo zvejniecību. “Ja jūrā nav pietiekami daudz zivju, haizivis, saprotams, lūkojas pēc alternatīva barošanās veida,” pārliecināts P. Kavlijs. Citi gan to apšauba, jo Sarkanā jūra ir viena no zivīm bagātākajām jūrām pasaulē. Ja apgalvojums par barības meklējumiem piekrastē būtu patiess, tad Vidusjūrā, kas daudz smagāk cieš no nelegālas nozvejas, haizivju uzbrukumi cilvēkiem notiktu katru dienu.
Cita versija — plēsoņas pievilinājušas beigtas aitas, kuras no kuģa jūrā izmestas pēc tam, kad nav izturējušas novembrī notikušo “ceļojumu” uz musulmaņu svētkiem Eid Al-Adha, kur tiek upurēti dzīvnieki.
Jau izmēģināts
Barība ūdenī ir viens no pieciem faktoriem, kas var izraisīt haizivju uzbrukumus cilvēkiem. Haizivis, kas šādā veidā iegūst barību, kļūst agresīvas un zaudē dabiskās bailes no cilvēkiem. Tas pierādīts projekta “Sharkproject” izmēģinājumos ar baltajām haizivīm Dienvidāfrikā. Zinātnieki ūdenī pie haizivīm iemeta dažādas formas — apaļus, trijstūrainus, kvadrātveida un roņa silueta — objektus. Eksperti konstatēja, ka šie objekti haizivis vispār neinteresē. Savukārt, tiklīdz ūdenī iemesta arī barība, haizivis izrādīja aktīvu interesi par katru māņu objektu un iekodās tajos, lai pārliecinātos, vai tie ir ēdami. Pirmo upuru kodienu attēli liecina, ka haizivis veikušas tā sauktos izmēģinājuma kodienus — lai pārliecinātos, ka objekts ir ēdams — vācu žurnāla “Spiegel” vēstīto citē portāls Travelnews.lv.
