Aija un Valda ir māsas. Vecākā Aija sievas kārtā ir jau vairākus gadus. Viņas laulība svētīta ar žiperīgu puiku Janci. Valda ir studente, šogad universitātē beidza 1. kursu.
Aija dažkārt jokojot māsai pārmet, ka kļūšot greizsirdīga, jo Jancis uz viņu acis vien metot. Kad ciemos atbrauc Valda, puišelim tā ir laimīgākā diena. Viņš tūliņ viešņai ķeras pie rokas un vedina viņu pastaigā. Un dīvaini — abiem ir tik daudz ko pārrunāt. Kad Valda no Rīgas zvana māsai, protams, vienmēr parunā arī ar Janci. Vien pēdējo reizi tā nelāgi iznāca. Viņa sarunājās ar Janci pa tālruni, un pēkšņi viņš “pazuda”. Valda sauca: ”Janci!, Janci!”, bet tālrunis klusēja. Valda nodomāja, ka beidzies “zivtiņas” kredīts, un nolika klausuli. Nākamajā dienā zvana māsa un stāsta, ka Jancis uz Valdu ļoti apvainojies. Valda lielā neizpratnē lūdz Janci pie tālruņa. Viņš pārmetošā tonī Valdai saka: “Es vakar gribēju kopā ar tevi paklusēt, bet tu noliki klausuli…”
