Janvāra beigās Neretas novada domes deputāti balsoja par novada budžetu šim gadam. Esmu deputāte, darbojos sociālajā komitejā, un gada sākums ir laiks, kad līdzdarbojos vairāku ar sociālo aprūpi saistītu jautājumu izskatīšanā. Viens no tiem — saistošo noteikumu izstrāde. Lēmām arī par sociālā pabalsta palielināšanu novadā dzīvojošajiem un pašvaldības piedalīšanos deinstitucionalizācijas projektā “Atver sirdi Zemgalei”. Tā būtība ir palīdzēt personām ar ierobežotām iespējām (pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar jebkādu veidu funkcionāliem traucējumiem) sevi aprūpēt. Tā kā man arī ir bērns invalīds, tad zinu, cik laika, līdzekļu nepieciešams, piemēram, fizioterapeita apmeklējumam. Projekts piedāvā atbalstu šādos gadījumos, tiesa, speciālisti nebrauks uz Neretas novadu, procedūras notiks kā līdz šim, pārsvarā Jēkabpilī un Aizkrauklē. Līdzekļi paredzēti arī atbalstam, bērnu vecākiem apmaksājot psihologa konsultācijas. Pagājušajā gadā notika pieteikumu izvērtēšana, datu apstrāde, un reāla darbība projektā sāksies šogad. Novada sociālajā dienestā izveidots to iedzīvotāju saraksts, kuriem projekta atbalsts būs nepieciešams, un cerams, jau šī gada pirmajā pusē viņi saņems reālu atbalstu. Projektā būs iesaistīti līdz desmit bērnu un vairāk nekā četrdesmit pieaugošo. Šogad Neretas novadā ieplānots realizēt arī Lietuvas—Latvijas—Baltkrievijas sadarbības projektu, kurā līdzekļi paredzēti sociālās aprūpes centra remontam, kā arī specializēti aprīkota un pielāgota transporta iegādei, lai pārvadātu cilvēkus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Pirmo reizi no iedzīvotāju vidus esmu ievēlēta novada domē un šajā sasaukumā vēlos realizēt savu ideju par sociālo atbalstu ģimenēm. Tas nozīmē — novadā apzināt tās ģimenes, kuras spēj un vēlas palīdzēt trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm. Tā kā līdz šim līdzīgas darbības novadā jau notiek, apvienojot tās, piemēram, biedrībā, palīdzībai varētu piesaistīt ES vai citu fondu finansējumu. Tāpat mani interesē atbalsts jaunajām ģimenēm, īpaši jaunajām māmiņām, kurām iztikas līdzekļu nav tik, cik gribētos, bet parādīt viņām iespējas, ka arī ar ierobežotiem līdzekļiem var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ārpus darba novada domē pārējā laikā esmu mamma un jau septīto gadu arī asistente savam dēlam. Tāpēc diendienā esmu kopā ar viņu skolā, dodamies uz veselības veicināšanas procedūrām. Kad atliek nedaudz laika kam citam, darbojos kā floriste dizainere. Šajā jomā ļoti darbīgs laiks bija decembrī un būs arī drīzumā saistībā ar Valentīndienu. Esmu uzņēmusies izgatavot jauktā tehnikā veidotu kolāžu un tai ik vakaru veltu nedaudz laika.
Viens no aizvadītās nedēļas centrālajiem notikumiem, kas arī sasaucas ar sociālo jomu, bija notikušā iztirzāšana bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”. Slimnīcas vadību apsūdz pret pacientiem vērstu neētisku metožu lietošanā. Lai arī liela daļa sabiedrības metas nosodīt slimnīcas personālu un vadību, mans viedoklis ir — mēs nebijām klāt, tāpēc nezinām lietas patiesos apstākļus. Arī es savā dzīvē esmu pieredzējusi dažādas līdzīgas situācijas un zinu, ka nereti cilvēkiem patīk redzēto dramatizēt. Jāatzīst arī tas, ka valstī ir ļoti daudz dažādu institūciju, ierēdņu, bet tad, kad kādam jāuzņemas atbildība, vainīgo nav. Arī birokrātijas ir pārāk daudz, un dokumentu rakstīšana bieži vien ir vienīgais taustāmais darbs tā vietā, lai kāds no atbildīgās ministrijas aizbrauktu un ar apstākļiem iepazītos reālajā dzīvē. Tās nav, bet vainīgo meklēt gan patīk. Jautājums ir arī par darbinieku kvalifikāciju un viņu atalgojumu.
Pagājušās nedēļas sākumā joprojām virmoja kaislības ap bokseru Maira Brieža un Oleksandra Usika cīņu, kuru ar interesi skatījos arī es. Sports man ir tuvs, un ziemas olimpisko spēļu atklāšana 9. februārī ir otrs lielais notikums, kuru ar nepacietību gaidu. Vienmēr skatos bobsleja sacensību pārraides televīzijā, un patīkami, ka bobslejists Daumants Dreiškens būs karognesējs spēļu atklāšanas ceremonijā. Ceru, ka spēles nebūs bez medaļām arī Latvijas sportistiem, jo pieredze rāda, ka mūsu sportisti tās spēj izcīnīt. Agrāk, kad vien iespējams, esmu sekojusi līdzi tiešraidēm no olimpiskajām spēlēm, īpaši biatlonam, un ziemas sporta veidi mani aizrauj pat vairāk nekā vasaras.
Pagājusī nedēļa bija ar nepastāvīgiem laikapstākļiem, un ik dienas pienāca ziņas no Jēkabpils, Pļaviņām par ūdens līmeņa svārstībām Daugavā, applūdušajām teritorijām. Lai gan ne mazāk svārstīga bija arī Dienvidsusēja. Manas mājas ir netālu no upes, un pagalms visu ziemu, pat no pagājušā pavasara, mirkst ūdenī, turpretī citus gadus tādi skati bija vienīgi pavasara palos. Nedēļas nogale atnāca ar salu, sestdien sagaidīju savu lielo dēlu ierodamies no Rīgas. Klāju viņam galdu, sagaidīju ar garšīgām pusdienām. Ziemas vakari ir gari, un galda spēles ir viena no labākajām nodarbēm, kad esam kopā visa ģimene.
