Nekādā gadījumā negribētu piekrist prezidenta Zatlera un premjera Dombrovska vaimanāšanai, ka budžeta izdevumi jāsamazina par 500 miljoniem latu. Valstij gals klāt. Protams, vieglāk ir noņemt mazturīgajiem, pensionāriem, bērniem, ”apcirpt” sociālās programmas, bet nepiemērot progresīvo nodokli un neierobežot pensijas virs 500 latiem, jo tie 225 tūkstoši valsts pārvaldnieku ir savējie, kuri Kalvīša valdīšanas laikā tika strauji ”uzaudzēti” kā valdošajai koalīcijai uzticams slānis un kura galvenais uzdevums vēlēšanās un referendumos ir stutēt šo koalīciju, nevis risināt saimnieciskas lietas.
Manuprāt, laikā, kad valsts parāds tuvojas 30 miljardiem latu, ”stabilais lats” ražošanu un konkurētspēju sagrāvis neatgriezeniski, neatkarības jēdzienam un parādu atdošanai netic pat lielākais optimists. Valdībai vajadzētu nevis izdabāt Briselei, kas lielā mērā vainojama Latvijas nokļūšanā smagajā situācijā, bet izmantot mūsu stratēģiski izdevīgo ģeogrāfisko situāciju, ka šī teritorija vienlīdz vajadzīga gan Rietumiem, gan Austrumiem, un kategoriski pateikt ES: vai nu katru gadu mūsu eksistencei piesviediet 1,5 — 2 miljardus eiro, vai mēs krasi samazināsim Aizsardzības un Ārlietu ministrijas izdevumus, kas pašlaik tikpat kā neaizskarami, izstāsimies no NATO un ASV ielikteņu atbalsta Kaukāzā, Ukrainā, Afganistānā un dosimies meklēt palīdzību Austrumu virzienā. Ķīna, kur krīzes nav, jau šogad sasniedz ASV kopprodukta līmeni, un ar 2,5 triljoniem zelta rezervēm ir pirmajā vietā pasaulē, aizdodot naudu pat ASV, kuras ar savām miera misijām pamatā arī izraisīja ekonomisko krīzi pasaulē.
