Apvienības “‘‘Visu Latvijai” — “‘‘Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” rīkotajā parakstu vākšanā šonedēļ netika savākts nepieciešamais skaits, lai rosinātu grozījumu izdarīšanu Satversmes 112. pantā par mācībām skolās latviešu valodā. Kopš kampaņas sākuma 2010. gada janvārī ir savākts apmēram 6000 līdz 7000 parakstu, visus datus apkopos pēc 31. janvāra. Nepieciešamo 10 000 parakstu būtu jāsavāc un Centrālajai vēlēšanu komisijai jāiesniedz līdz 31. janvārim, jo citādi tie paraksti, kas būs gadu veci, juridiski kļūs nederīgi.
Politiķu piedāvātie grozījumi Satversmes 112. pantā paredz pakāpeniski no 2012. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības organizēt tikai latviešu valodā. Aktīvisti uzskata, ka Satversmes 112. panta grozījumi ir nepieciešami triju būtisku iemeslu dēļ — jāveicina latviešu valodas saglabāšana un ilgtspēja, jānodrošina, lai absolventi un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas prastu latviešu valodu, jāuztur latviska Latvija un tās izglītības sistēma.
Ja Satversmē nav noteikts, kādā valodā valsts nodrošina izglītību, tad kāds var pieprasīt izglītību, piemēram, Kongo cilts braču — braču valodā. Te tomēr ir Latvija un latviešu valsts valoda, un valstij jānodrošina izglītība tikai latviešu valodā. Nezinu, vai kaut kur vēl no nodokļu maksātāju naudas finansē mazākumtautības skolas. Protams, jau tagad krievu skolās daudzas stundas notiek bilingvāli un latviešu valodai ir liela loma, tomēr, ja ar likumu ir noteikta valsts valoda, tad kāpēc kādai citai valodai jābūt īpašā statusā?
Nenoliedzami, ja krievu bērni no 1. klases sāktu mācīties latviešu skolā, viņi ātri integrētos latviskā sabiedrībā. Nevaru piekrist arī tiem, kas teic, ka te kāds savu krievu valodu zaudēs. Tik bagātīgā krievu televīzijas ietekmē tas nav iespējams. Turklāt, ja kāds vēlas, lai viņa bērns mācās kādā citā valodā, ir taču privātstundas. Tā tas ir visā pasaulē.
Cilvēks — krievs, baltkrievs vai zulu cilts pārstāvis — labprātīgi runās latviski tikai tad, kad cienīs un mīlēs valsti, kurā dzīvo, un gribēs tajā palikt paaudžu paaudzēs. Laikā, kad paši latvieši mūk projām no savas dzimtenes, tas nav iespējams.
