Latvijā arvien plašāks cilvēku loks regulāri veic naudas pārskaitījumus, jo paralēli ierastajiem maksājumiem par īri, elektrību, gāzi un citiem komunālajiem pakalpojumiem jānorēķinās arī par aizdevumiem, uz nomaksu vai līzingā ņemtām precēm.
Latvijā arvien plašāks cilvēku loks regulāri veic naudas pārskaitījumus, jo paralēli ierastajiem maksājumiem par īri, elektrību, gāzi un citiem komunālajiem pakalpojumiem jānorēķinās arī par aizdevumiem, uz nomaksu vai līzingā ņemtām precēm.
Kura ir “norēķinu diena”?
Lai gūtu priekšstatu, cik strauji aug šādu pārskaitījumu skaits, der ieskatīties “Latvijas Bankas” statistikā. Piemēram, septembra beigās bankas un krājaizdevu sabiedrības privātpersonām kopumā bija izsniegušas vairāk nekā divus miljardus latu. No tiem ievērojama pieauguma daļa — vairāk nekā 57% — veidojusies šīgada deviņu mēnešu laikā, un tie ir 769 miljoni latu. Ja vēl pieskaita vairāk nekā 400 miljonu latu, ko pirmajā pusgadā aizdevuši līzinga un lombarda uzņēmumi, kā arī citi finanšu starpnieki, ir skaidrs, ka nepieciešamība regulāri atmaksāt kredītprocentus un pamatsummas daļu Latvijā aug salīdzinoši strauji. Un aizdevēji stingri raugās, lai viņu klienti kārtīgi un laikā atmaksātu līgumā paredzētās summas.
Nereti presē vai sarunās cilvēki stāsta par atgadījumiem, kad, neraugoties uz to, ka nauda iemaksāta laikā, ir saņemts brīdinājums par nokavētu maksājumu. Un tāpēc uzdod jautājumu: kuru uzskata par norēķina dienu? To, kurā tu esi ieskaitījis naudu bankā vai pastā, vai to, kurā pārskaitījums saņemts naudas saņēmēja kontā?
Var ceļot vairākas dienas
Kā parasti notiek norēķināšanās? Laukos visbiežāk maksātājs dodas uz tuvāko pasta nodaļu vai banku. Ja ir interneta pieslēgums, attiecīgo summu var pārskaitīt arī no sava bankas konta, neizejot no mājas, jo gandrīz visas bankas Latvijā saviem klientiem piedāvā elektroniskos norēķinu pakalpojumus. Bet cik ilgi tad nauda ceļo no maksātāja līdz saņēmējam?
Ja maksātājs un saņēmējs nav vienas un tās pašas bankas klienti, nauda parasti tiek nosūtīta, izmantojot “Latvijas Bankas” izveidoto elektronisko norēķinu sistēmu. Un banka dara visu, lai pārskaitījums iespējami ātrāk nokļūtu līdz adresātam — maksājumus “apstrādā” divas reizes dienā. Tas nozīmē, ka no rīta ieskaitītā summa dienas laikā var nonākt saņēmēja kontā citā bankā, bet vakarā iemaksātā nauda — nākamajā dienā. Jo konkurences dēļ komercbankas vēlas pēc iespējas labi apkalpot savus klientus.
Liela apjoma vai steidzamie maksājumi latos, kas notiek starp bankām, izmantojot “Latvijas Bankas” starpbanku automatizēto maksājumu sistēmu, tiek veikti dažu minūšu laikā. Ja klients īpaši vienojas ar savu banku, arī viņa maksājumu var tikpat ātri nosūtīt saņēmējam.
Tātad nauda var dienas laikā sasniegt adresātu. Tomēr praksē iedzīvotājiem vajadzētu paredzēt arī ilgāku laiku. “Latvijas pasta” sniegtā informācija liecina, ka, izmantojot tā norēķinu sistēmu, piemēram, pasta nodaļā vēlams iegriezties vismaz trīs darba dienas pirms datuma, kad naudai ir jānonāk saņēmēja bankas kontā. Vai arī tad, ja rēķini jākārto ārvalstu valūtā un maksātājs un saņēmējs ir divu dažādu banku klienti. Šajos gadījumos bankām ir jāizmanto savi ārvalstu partneri, tāpēc maksājumi aizņem ilgāku laiku nekā tie, kurus veic Latvijas robežās.
Ja vien maksātājs ar naudas saņēmēju nav vienojušies citādi, saņēmējam ir tiesības uzskatīt, ka samaksāts ir tajā datumā, kurā nauda tiek ieskaitīta viņa kontā. Tas arī ir kredītsaistībās paredzētais jēdziens “norēķinu diena”. Tādēļ, lai jūsu nauda laikus nonāktu saņēmēja bankas kontā, labāk neiemaksājiet to pēdējā brīdī.
