Cik labi, ka šogad Jāņi ir tikai divas dienas! Mazāk vajadzēs ciest, jo esmu nolēmusi dzīvot zaļi. Tas man nebūs viegls uzdevums, jo visi, kā jau Jāņos ierasts, našķosies ar šašliku, tikai es kā vientuļš indiāņu virsaitis vēršos debesīs un ēdīšu vien dilles un sīpollokus. Piekodīšu arī kādu rabarberu, tie man šogad vareni padevušies. Īpaši tie, kurus Indriķis kunga dūšā savā dzimumdienā ar saknēm uz augšu bija iestādījis.
Pievērsties zaļajam dzīvesveidam nolēmu nedēļas sākumā, jo radio trīs reizes dzirdēju ziņu, ka cilvēki ar lielu apetīti būs iemesls masu badam un vides krīzei. Mani pārņēma tāda vainas apziņa. Tagad man šķiet, ka visi uz mani skatās kā uz cilvēces nākotnes draudu. Patiesībā jau Indriķis ir par desmit kilogramiem lielāks drauds, bet viņš neizjūt kompleksus un nedomā atteikties no šašlika. Bet es tā nevaru. Jāglābj cilvēce!
