Aizkraukles novada domes sēžu zālē pulcējās ap 20 aizkraukliešu, lai uzklausītu, ko par plānotās kokmateriālu žāvēšanas kaltes būvniecību Mednieku ielā 1 un tās ietekmi uz apkārtējo vidi stāstīs šīs ieceres ierosinātāji —
SIA “Sindas kaltes” pārstāvji.
Aizkraukles novada būvvalde izsludinājusi publisko apspriešanu par iecerēto būvobjektu “Koksnes žāvēšanas kalšu uzstādīšana” Aizkrauklē, Mednieku ielā 1, un pagājušās nedēļas vidū notika sanāksme, kurā būvniecības ierosinātāji bija plānojuši prezentēt plānotās kaltes trokšņu un smaku, ko varētu radīt tās darbība, ietekmes novērtējumu.
Iedzīvotāji norāda
uz kļūdām
Tā kā kalti plānots būvēt tikai dažus desmitus metru attālumā no vienas dzīvojamās mājas un turpat netālu ir vēl vairākas daudzdzīvokļu mājas, protams, aizkrauklieši satraucas par to, kā šāds objekts ietekmēs viņu dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi. Īpašu satraukumu tuvējo māju iedzīvotājos tas radījis tāpēc, ka viņiem jau ir negatīva pieredze ar Mednieku ielā esošo šķeldas katlumāju. Izmeši no katlumājas dūmeņa pārklāj māju logus un automašīnas ar nosēdumiem, kurus grūti nomazgāt, bieži jūtama uzbāzīga koksnes smaka, un Mednieku ielas 3. mājas pagalmā jau tagad labi dzirdama arī katlumājas ventilatoru rūkoņa. Un tagad turpat blakus plāno ierīkot kalti, kurā paredzēts vēl vismaz 10 ventilatoru.
Dokumentus, kas sanāksmē bija sagatavoti kā izdales materiāli, iedzīvotāji varēja apskatīt arī iepriekš, un daudzi no sanākušajiem tos jau laikus bija rūpīgi izpētījuši.
Jautājumu netrūka, jo aizkrauklieši tajos bija pamanījuši daudz kļūdu, kā arī uzskatīja, ka mērījumi, kas izmantoti trokšņu un smaku ietekmes novērtējumam, veikti apstākļos, kas neatbilst reālajai situācijai un kaltes uzstādīšanas vietai. Piemēram, daži sanāksmes dalībnieki norādīja, ka dienā, kad veikti esošo trokšņu mērījumi SIA “Seces koks” šķeldas katlumājas tuvumā, tajā bijuši izslēgti ventilatori, kas ir galvenais trokšņu radītājs, nedarbojušās arī citas iekārtas. Savukārt smaku emisijas aprēķiniem par pamatu ņemtā koksnes granulu ražotne Rēzeknē ne pēc darbības veida, ne atrašanās vietas neatbilst plānotajam objektam Aizkrauklē. “Sindas kaltes” kokmateriālu žāvēšanas kaltes projekta vadītājs Edmunds Bērziņš gan taisnojās, ka vides ekspertiem, kuri sagatavojuši šos novērtējumus, tikai iesnieguši pamatdatus aprēķinu veikšanai un norādījuši plānoto kaltes vietu, paši nekādus aprēķinus nav veikuši. E. Bērziņš uzsvēra: “Mums nav pamata neticēt šiem dokumentiem”, lai gan nenoliedza, ka nezina, kā eksperti savu darbu veikuši.
Ietekmes uz vidi
novērtējumu nevajag
Iedzīvotāji interesējās, kāda būs transporta intensitāte kaltes teritorijā, jo kokmateriālus paredzēts pievest un aizvest pa to pašu ceļu, pa kuru iedzīvotāji brauc uz mājām Mednieku ielā 3 un brauc arī “Sadales tīkla” transports. E. Bērziņš norādīja, ka koku žāvēšanas process ir aptuveni divas dienas, kas nozīmē, ka kravas mašīnas atvedīs un aizvedīs kokmateriālus vismaz trīs reizes nedēļā.
SIA “Sindas kaltes” pārstāvji, iespējams, nebija gaidījuši tādu iedzīvotāju aktivitāti un jautājumu birumu, jo daži no šiem jautājumiem viņiem likās nesaprotami, uz dažiem viņi atbildēt nespēja. Piemēram, aizkraukliete Olita Sticere interesējās, kāpēc kaltē nav paredzētas sanitārās telpas darbiniekiem. E. Bērziņš norādīja, ka šajā objektā jauna darbavieta netiks radīta. Kaltes iekārtas apkalpos līdzās esošās koģenerācijas stacijas operators, bet, ja produkcijas piegādātājiem vajadzēs izmantot sanitārās telpas, to darīs katlumājā. O. Sticere arī vēlējās zināt, kāpēc objektā uzreiz netiek plānots izbūvēt kanalizācijas aku un vai tas nav saistīts ar viena objekta izveides sadalīšanu vairākās darbībās, lai nebūtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. E. Bērziņš norādīja, ka šis objekts neradīs piesārņojumu, tāpēc saskaņā ar Valsts vides dienesta atzinumu ietekmes uz vidi novērtējums tam nav nepieciešams. Un kanalizācijas aku izbūvēs tikai tādā gadījumā, ja būs nepieciešams savākt no atvestajiem kokmateriāliem radušos kondensātu. Ja tāda nebūs, arī aka nebūs vajadzīga. Taču to, vai šāds kondensāts radīsies, projekta vadītājs atbildēt nespēja, jo nav zināms, kādus kokus nākotnē varētu piegādāt žāvēšanai. Netiks veidoti arī jauni elektrības, siltuma un ūdens apgādes pieslēgumi, jo tiks izmantoti esošie pieslēgumi blakus katlumājā.
Uz garāžām ceļa nav
Raimonds Saliņš, ilggadējs bijušo Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu vadošs darbinieks un Mednieku ielas 3. nama iedzīvotājs, jautāja: “Dokumentos, kas iesniegti publiskajai apspriešanai, nebija minēts, ka teritorija tiks iežogota, bet šodien jūs sakāt, ka būs žogs un vārti. Kā tad cilvēki piekļūs garāžām, kas ir aiz vecās barakas?” Kaltes projektētājs Ruslans Mišurovs norādīja: “Būs vārti, pa kuriem iebrauks piegādātāji un varēs braukt arī garāžu īpašnieki. Vispār jau, ja īpašnieks gribētu, varētu savu īpašumu iežogot, un neviens pie tām garāžām netiktu, bet mēs saprotam situāciju, un projektēšanas stadijā garāžu atrašanās vieta ir ņemta vērā. Kalti novietos nevis priekšā garāžām vecās barakas vietā, kuru plānots nojaukt, bet paralēli esošajai katlumājai. Kaimiņi ir kaimiņi, jāsadzīvo draudzīgi.” Raimonds Saliņš gan apgalvoja, ka pats savlaik redzējis dokumentu, kur piebracamajam ceļam esot bijis noteikts servitūts. Taču “Sindas kaltes” pārstāvis, kurš nenosauca savu vārdu, apgalvoja, ka pats piedalījies zemesgabala izsolē un nevienā dokumentā nav bijis ieraksta par koplietošanas ceļu.
Varētu pārcelt citur
Iedzīvotāju jautājumi bira kā no pārpilnības raga — par dīvainībām atzinumos, par piekļūšanu kaltei, transporta plūsmu un intensitāti, ceļu izmantošanu, sanitāro meglu ierīkošanu un izmantošanu, notekūdeņu savākšanu, trokšņu un smaku izplatību, kaltes sadarbību ar šķeldas katlumāju un citiem, jo vislielākie iebildumi ir tieši par plānotās kaltes atrašanās vietu. Iedzīvotāji jautāja — vai tiešām nav iespējams kalti novietot citā vietā? “Sindas kaltes” pārstāvis atklāja, ka ar pašvaldību sāktas sarunas par zemesgabala maiņu un kaltes iespējamo novietošanu Rūpniecības ielā 10a. Tas ir iežogotais laukums pretī bijušajai sporta manēžai, ko Aizkraukles novada vidusskolas sākumskolas klases izmanto kā sporta laukumus. Tuvāko gadu laikā skolu no rūpniecības zonas plānots pārcelt, un skolēniem šis laukums nebūs vajadzīgs. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs, kurš arī piedalījās sanāksmē, apstiprināja, ka šādas sarunas patiešām bijušas. “Katrā ziņā pašvaldība ir par to, lai šis objekts būtu tālāk no dzīvojamajām mājām. Vienīgā problēma — zemesgabalu maiņas gadījumā gabalam Rūpniecības ielā 10a būtu jāmaina zemes lietošanas mērķis, jo tagad tā ir dabas pamatne, un tas ir pailgs process.” Iedzīvotāji vēlējās zināt, kā pašvaldība vērtē šāda objekta izveidi, vai tiešām nepietiek jau ar problēmām, kas saistītas ar šķeldas katlumāju? E. Zēbergs neslēpa, ka pašvaldība šo projektu atbalsta tikai tāpēc, ka tai vajadzīgas uzņēmēju investīcijas, lai iegūtu Eiropas finansējumu ielu remontam un degradēto teritoriju sakārtošanai rūpnieciskajā zonā.
Vēl var paust savu viedokli
Kaltes būvniecības publiskā apspriešana turpinās līdz 28. janvārim, un katram vēl ir iespēja paust savu viedokli, aizpildot aptaujas lapu. To var saņemt un arī iesniegt klientu apkalpošanas centrā Lāčplēša ielā 1, Aizkrauklē. Līdz pirmdienai, 22. janvārim, būvvaldē bija saņemtas 44 aptaujas lapas, no kurām 19 iesniedzēji atbalstīja kaltes celtniecību, 22 bija pret. Mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas beigām būvvaldei jāizvērtē saņemtie iebildumi un ierosinājumi un jāpieņem lēmums — izsniegt būvatļauju vai noraidīt. ◆
