Nesen tika paziņots, ka gada laikā ir savākts 10 tūkstošu parakstu, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu sākt parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Dīvaini, ka parakstu vākšana ir notikusi laikā, kad Saeima jau kopš 2011. gada ziemas (tātad jau pusgadu pirms parakstu vākšanas akcijas sākšanas!) ir intensīvi strādājusi pie Pilsonības likuma grozījumiem. Darbs turpinās vēl tagad, un tas ir ne tikai publiski zināms un publiski plaši apspriests, bet problēmjautājumu atrisināšanai tikuši pieaicināti visi eksperti, kādus vien bija iespējams piesaistīt. Turklāt atbalstu izstrādātajiem grozījumiem izteikušas lielākā daļa no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Pirmajā lasījumā par to nobalsoja pat 94 deputāti, neviens neatturējās un neviens nebalsoja pret. Atbalsts ir arī no Valsts prezidenta un Ministru kabineta, arī no konstitucionālo tiesību ekspertiem. Šodien, 6. septembrī, Saeima lems par Pilsonības likumu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 20. septembris.
Domāju, nevienam nerodas šaubas, ka jebkura likumprojekta būtībai un tekstam, vai to izskata Saeima, vai tas tiek ierosināts referendumā, jābūt juridiski korektam un jāatbilst Satversmei. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Latvijas pilsoņi ir parakstījušies par likumprojektu, kas satur vairākas aplamas, prettiesiskas un nepieļaujamas normas.
Partija “Vienotība” deklarējusi, ka ierosinātais likumprojekts ir klajā pretrunā mūsu valsts nepārtrauktības doktrīnai. Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī, un, neraugoties uz 1940. gadā notikušo okupāciju, tā turpinājusi nepārtraukti eksistēt. Likumdevējs to atzina 1990. gada 4. maija deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Skaidri redzams, ka parakstu vācēju ierosinātais pseidolikumprojekts ir tehniski un juridiski neizstrādāts, tajā ietvertās normas nav ieviešamas Latvijas tiesību aktos — piemēram, tiek pieļauts, ka pasu izsniegšana daļai sabiedrības notiek bez maksas. Šis pants paredz absurdu naudas tērēšanu un vēl nebijušu formu — valsts dokumentu kā dāvanu.
Šķiet, likumprojekta rosinātāji jau sākotnēji paši saprot, ka tas nekad netiks pieņemts un to nav iespējams nodot tautas nobalsošanai kaut vai tikko nosauktā panta dēļ.
Vēlos uzsvērt, ka tiesību normas katrā kaut mazliet demokrātiskā valstī iedzīvotāju uzskata par personību, dodot tiesības pašam izvēlēties piederību valstij — būt par tās vai citas valsts pilsoni. Taču cilvēki ir parakstījuši likumprojektu, kur pilsonību iegūst ar “spravku” (oriģināltekstā — izziņu). Vai tas neatsauc atmiņā padomju režīma tradīcijas, kad ignorēja pamatcilvēktiesības, slēpjoties aiz vienlīdzības aizsega?
Domāju, ikvienam ir skaidrs, ka šie paraksti ir savākti, pateicoties Latvijā (un Latvijai) nenozīmīgai partijai, kura pēdējos Saeimas sasaukumos jau vairākas reizes mēģinājusi, bet, nesaņemot vajadzīgo vēlētāju atbalstu, tā arī nav iekļuvusi parlamentā. Pirmajā mirklī šķiet, ka organizatori nodarbojas ar populismu, liekot medijiem un sabiedrībai par sevi runāt, sludinot sevi par demokrātiem un taisnīguma atjaunotājiem. Taču šo nevainīgo argumentu aizsegā šī partija un parakstu vākšanas aktīvisti patiesībā sper Latvijas valstij naidīgus un sabiedrību degradējošus soļus, šie sīkpolitiķi grauj ilgos gados izstrādātus un pārdomātus principus, balstoties uz cilvēkiem, kuriem joprojām emocionāli grūti pieņemt vēsturisko patiesību, ka Latvija ir neatkarīga valsts, pamatota ar latviskām vērtībām, vēsturiskiem un juridiskiem faktiem, kas mantoti no pagājušā gadsimta sākumā dibinātās valsts.
Un nav pat svarīgi, vai tā ir partija vai cits veidojums, bet šie parakstu vācēji rīkojas emocionāli un fiziski pretvalstiski. Jau izskanējis viedoklis, ka parakstu vākšanā tikusi izmantota Krievijas nauda. Tiek pildīts politiskais pasūtījums nevis Latvijas iedzīvotāju, bet gan Latvijai naidīgu spēku labā. Kampaņas organizatori izsakās agresīvi pret mūsu zemi un valsti, par ieroci negodīgi izmantojot demokrātijā paredzētās iespējas.
Neakceptējot pašsaprotamu faktu, ka Latvijas pilsonība tiks piešķirta, tikai izpildot noteiktas likuma prasības, šī partija ļoti apzināti traucē Latvijas valstij, traucē tiem, kas saprot šo patiesību, un traucē arī tiem, kas to nesaprot, traucē saliedēt sabiedrību kopīgai nākotnei. Latvijai nepilsoņus nevajag! Mūsu visu interesēs ir viņu skaita samazināšana, un tam ir radīti visi nepieciešamie apstākļi. Vajadzīga cilvēku griba.
Šodien vairs neeksistē argumenti, kāpēc saglabāt iepriekšējo kārtību un pieļaut situāciju, ka 10 tūkstošu personu var ierosināt likumprojekta grozījumus. Ir radies papildu pamatojums tam, ka Saeima ir rīkojusies pareizi, izdarot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, palielinot to personu skaitu, kas var ierosināt likumprojektu grozījumus. Tad provokatori vairs nevarēs savervēt nedomājošu vai arī pretvalstiski domājošu sabiedrības daļu un ar nelietīgām metodēm gūt sev savtīgu labumu.
Saeimā izskatīto Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanās paredzēta no 2013. gada 1. janvāra. Tas būs vēsturisks brīdis Latvijas patriotiem un Latvijai lojāliem cilvēkiem, kas lepojas ar savu piederību Latvijai!
(Teksts īsināts)
