Kamēr tautā referenduma uzjundīto emociju vilnis vēl nav rimis, ieinteresēti spēki naida kurināšanu turpina. Leģionāru atceres diena 16. martā ik gadu bijis iemesls dažādām spekulācijām un manipulācijām ar sabiedrību, ažiotāža sacelta arī šogad.
Šis datums ir pievilcīgs provokatoriem, Latvijas nelabvēļiem, leģionārus izmantojot kā marionetes pašu režisētā izrādē, kuras uzdevums ir nomelnot Latviju. Internetā tiek vākti paraksti, lai 16. martā gājienu aizliegtu, petīcijas angļu, vācu un krievu valodā iniciatore esot kāda Monika Lovenberga no Anglijas. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks uzskata, ka šogad gaidāms “ļoti īpašs” 16. marts, riski sabiedriskajai drošībai un kārtībai esot augsti. Pieteikti jau astoņi konfrontējoši gājieni, piketi un sapulces. Prognozē, ka Rīgā varētu ierasties radikāļi un ekstrēmisti no ārzemēm, tāpēc Drošības policija veido nevēlamo personu sarakstu.
16. martu iedibināja kā piemiņas dienu 1952. gadā, leģiona karavīriem atceroties pirmo un vienīgo kopīgo abu divīziju kauju pie Veļikajas upes un godinot tajā kritušos cīņubiedrus. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā Leģiona karavīru piemiņas dienu atzīmēja 1990. gadā. Toreiz neviens šo pasākumu nesaistīja ar nacisma cildināšanu. Starptautiska uzmanība 16. marta pasākumiem Latvijā pirmo reizi pievērsta 1998. gadā, kad Krievijas prese un arī daži Rietumu valstu izdevumi rakstīja: Latvijā atdzimst nacisms, notiek
SS slavināšana.
Negaidīti stingru nostāju, iemantojot daudzu latviešu cieņu, šajā jautājumā paudis Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Nav pamata liegt atzīmēt šo dienu. Šobrīd ap leģionāru dienu notiekošais ir absurds, tā tiek pazemota mūsu valsts,” TV raidījumā “900 sekundes” teica Valsts prezidents. “Tā ir negodīga spēle, lielāks absurds nekā referendums.”
Vēsturi mainīt nav iespējams, un 16. marts daudziem bija, ir un būs diena, kad godināt kritušos, pieminēt vēl dzīvos latviešu tēvus un vectēvus, kuriem lielvaru izraisītajos ķīviņos bija tik nežēlīgs un skarbs liktenis. Ārvalstis ir atzinušas, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, reabilitēt šos cilvēkus savulaik nolēma pat PSRS Augstākā Padome. Latvijā ir tikai ap 500 Otrā pasaules kara leģionāru, un šie cilvēki ir jau sirmā vecumā. Uzskatīt, ka viņi rada apdraudējumu valstij, ir absurdi.
