Ikvienam no mums ir kāds radinieks, draugs vai paziņa, kurš strādā ārzemēs. Arī es pazīstu vairākus cilvēkus, kuri kā ārzemju un arī latviešu firmu algoti strādnieki pelna naudu aiz mūsu valsts robežām.
Ikvienam no mums ir kāds radinieks, draugs vai paziņa, kurš strādā ārzemēs. Arī es pazīstu vairākus cilvēkus, kuri kā ārzemju un arī latviešu firmu algoti strādnieki pelna naudu aiz mūsu valsts robežām. Domāju, daudzus aizskāra ziņa par Zviedrijas būvnieku arodbiedrības izvērsto kampaņu pret latviešu celtniekiem, kuri šīs Skandināvijas valsts mazpilsētā būvē skolu.
Latvijas celtniecības firma uzvarēja atklātā konkursā un ieguva tiesības Zviedrijā skolas vajadzībām pārbūvēt kādu militāru ēku. Zviedrijas būvnieku arodbiedrība izvirzīja prasību latviešu celtniekiem slēgt koplīgumu ar šo organizāciju un maksāt mūsējiem tādu pašu algu, kādu celtnieki saņem Zviedrijā. Latvieši atteicās, tāpēc zviedri bloķēja latviešu darbu. Skandāls izvērtās tik plašs, ka iejaucās pat abu valstu valdības.
Ir jau labi, ja latviešu intereses ārzemēs aizstāv vietējā arodorganizācija un cīnās par lielāku algu strādniekiem. Taču vai to dara nesavtīgi un vai zviedru attieksme visur ir vienlīdz godīga? Nebūt nē.
Vai zviedru firmas, Latvijā vai turpat Zviedrijā algojot latviešu strādniekus, maksā viņiem tādu pašu algu, kādu maksātu pašmāju strādniekiem? Nē. Vai zviedri par latviešu algām cīnītos tāpat, ja tās būtu jāmaksā no savas kabatas? Nē. Mēs viņiem vienmēr būsim tikai lētais darbaspēks. Mūsu strādnieki prasa mazāku samaksu, taču ir čakli un kvalificēti. To atzīst arī Zviedrijas mazpilsētiņas vadība, kura šo objektu pasūtījusi. Tāpēc zviedriem ir pamats baidīties no nopietniem konkurentiem.
Aicinot balsot par iestāšanos Eiropas Savienībā, mums solīja brīvu preču un pakalpojumu tirgu ar vienādiem noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem. Paši zviedri jau 1. maijā atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem, nenosakot nekādu pārejas periodu. Bet, izjūtot nopietnu konkurenci, nu kož pirkstos. Kāpēc zviedru firmām Latvijā nav jāievēro zviedru arodbiedrības prasības? Latviešu strādniekiem Zviedrijā viņi prasa maksāt 11 latu stundā, bet zviedriem Latvijā jāievēro tikai viens noteikums — strādniekiem nedrīkst maksāt mazāk par minimālo algu — 80 latiem, tas ir, apmēram 50 santīmu par stundu.
