Kādā pētījumā secināts — vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, sākot uzņēmējdarbību, cilvēkam jāpiemīt drosmei riskēt. Nenoliedzami, šī īpašība bija vajadzīga arī koknesietei Olgai Kovaļevskai. Viņai ir pedagoģiskā izglītība, bet Olga nolēma meklēt citu darbu, lai pati būtu sava laika pavēlniece. Viņa nolēma nodarboties ar biohumusa ražošanu, izmantojot Kalifornijas sarkanās sliekas.
Tā kā ar Olgu esam pazīstamas, sarunā iztiekam bez oficiālās uzrunas “jūs”.
Aizbrauc uz semināru
— Pēdējā laikā par biohumusu daudz raksta, bet kas tad tas īsti ir?
— Biohumuss ir dažādu radību (tārpu, kāpuru, īpašu mušu) pārstrādāts organiskais substrāts augiem piemērotā un viegli uzņemamā formā — irdenā trūdzemē. Latvijā tā apzīmē organisko mēslojumu, ko iegūst ar Kalifornijas sarkano hibrīdslieku palīdzību. Biohumuss būtībā ir slieku mēsli, kas rodas, slieku gremošanas traktā organiskajiem savienojumiem pārveidojoties bioķīmisko un mikrobioloģisko reakciju rezultātā.
— Kas tevi pamudināja sākt ar to nodarboties?
— Mani nogurdināja braukāšana uz darbu Rīgā. Gribēju arī tādu darbu, lai man nav jāstrādā citu vadībā. Pērn radio dzirdēju sludinājumu, ka Siguldā notiek seminārs par biohumusu. Zināju, ka, to lietojot, augus nav nepieciešams apstrādāt ar ķīmiskiem preparātiem. Tā kā esmu zaļi domājoša un uzskatu, ka pie mums ķīmija jau sen pārsniedz jebkuras pieļaujamās normas, biohumuss man šķiet īsts pasaules glābiņš. Seminārā dzirdētais manu pārliecību tikai pastiprināja. Turklāt šajā darbā tu neesi piesiets kā govij pie astes, ja nepieciešams, vari izbrīvēt vairākas brīvdienas.
Ātrs dzīvsvara
pieaugums
— Daudzi cilvēki, sliekas redzot, nepatikā saraujas. Kā bija tev?
— Man sliekas neizraisa nepatīkamas asociācijas. Varbūt tāpēc, ka mans vīrs, dēls un arī es pati savulaik esam bijuši lieli makšķernieki.
— Ar cik kilogramiem slieku tu sāki savu jauno nodarbi?
— Nopirku piecus kilogramus, gada laikā jau savairojies 200 kilogramu.
Sarkanā slieka nodrošina ātru dzīvsvara pieaugumu un paātrinātu barības substrāta pārstrādi. Šīs sliekas gadā spēj dot 17 — 25 paaudzes, bet slēgtās platībās — līdz pat 450 paaudzēm, turpretī mūsu platuma grādos savvaļā mītošās sliekas — tikai 4 — 6 paaudzes gadā. Nezinu, cik tagad, bet toreiz kilograms slieku maksāja 30 latu.
Patīk siltums
— Kā reāli tu strādā?
— Vienā kastītē ievietoju kilogramu slieku. Reizi nedēļā viņas baroju, proti, uzkaisu maisījumu, kurš sastāv no 20 procentiem maltu kartupeļu un 80 procentiem liellopu kūtsmēslu. Nedēļas laikā sliekas to visu pārstrādā biohumusā. Tad kaisu vēl, līdz kastīte pilna. Pēc tam sliekas pārlien uz nākamo kasti, kurā ievietota barība. Galvenais, jāseko, lai kastītē būtu pietiekami mitruma.
— Vai sliekas ziemā arī “strādā”?
— Slieku darbošanās ir atkarīga no gaisa temperatūras. Visražīgākās viņas ir, kad temperatūra ir no plus 20 līdz plus 25 grādiem. Ziemā telpā uzturējām ap plus 10 grādu — lai neaiziet bojā.
— Slieku “ēdienkarte” visu laiku ir nemainīga?
— Patiesībā sliekas ir ļoti ēdelīgas. Viņām garšo papīrs, īpaši kartons, arī avīzes ēd labprāt. Savulaik internetā redzēju īsfilmu, bija nofilmēts, kā sliekas čakli “strādā” birojos — proti, viņas biohumusā pārstrādā gan nederīgos papīrus, gan ēdiena atliekas. Sliekas labprāt ēd dārzeņus, tārpainas sēnes, liellopu kūtsmēslus, koku lapas. Kūtsmēsliem jābūt glabātiem vismaz sešus mēnešus, kamēr no tiem izgaro amonjaks. Augstvērtīga biohumusa iegūšanai nav derīgi tādi, kas turēti ilgāk par diviem gadiem, īpaši zem klajas debess, jo tādos nekā vērtīga vairs nebūs palicis. Sliekām nav ieteicams dot gaļu, zivis, piena produktus, olas. Sliekas labprāt ēd barību, pie kuras ir pieradinātas kopš dzimšanas. Pie jaunas barības viņas jāpieradina pakāpeniski, citādi var bēgt prom vai pat iet bojā.
Tā kā esmu iestājusies Latvijas Biohumusa ražotāju asociācijā, mums ir prasība ražot noteiktas konsistences biohumusu, ko iegūst no kūtsmēsliem un kartupeļiem.
Puķe zied kā
traka
— Cik ilgs laiks nepieciešams, līdz biohumuss ir gatavs lietošanai?
— Kilograms slieku labvēlīgos apstākļos trijos mēnešos saražo apmēram 50 litru biohumusa. Tam apmēram vēl pusgadu jānobriest, un tad tas ir gatavs lietošanai.
— Vai biohumusu iepērk asociācija?
— Vēl ne, bet paredzams, ka drīzumā no mums to iepirks, lai pārdotu ārzemēs. Nesen trīs mūsu asociācijas biedri bija Apvienotajos Arābu Emirātos, kur arī ritēja sarunas par biohumusa iepirkumu. Savukārt martā asociācijas valde tikās ar kādas ASV mārketinga kompānijas pārstāvjiem un sāka sarunas par slieku biohumusa eksportu uz ASV un citām valstīm.
— Vai pati arī esi izmēģinājusi biohumusu savā mazdārziņā?
— Protams. Pērn to izmēģināju tomātu audzēšanā. Ne ar ko citu tos nemēsloju. Raža bija ļoti laba, turklāt tomātiem nepiemetās nekādas slimības, un tie nogatavojās agrāk nekā parasti. Pārstādīju arī pelargoniju, ziedēja kā traka līdz janvārim. Izmantojot biohumusu, jāatceras arī teiciens — kas par daudz, tas par skādi. Proti, biohumuss ar augsni jāsajauc attiecībā 1:3, bet var arī 1:5. Ja neievēro šīs proporcijas, tas augiem var kaitēt. Biohumusu var izmantot arī kā laistāmo materiālu attiecībā 1:10, bet to var lietot tikai pēc 24 stundām. Šogad gribu izmēģināt biohumusu cīņā pret Kolorādo vabolēm.
Uz Mālpili pēc
pieredzes
— Vai tu domā paplašināt savu saimniecību?
— Nule nobriedusi tāda nepieciešamība, jo līdzšinējās telpās kļuvis par šauru. Noskatītas jaunas, domāju maijā turp pārcelties ar visu savu saimniecību. Nesen biju aizbraukusi uz Mālpili, kur ir liela ražotne. Redzētais noderēs jauno telpu iekārtošanā.
— Tā kā tava saimniecība ir kļuvusi lielāka, vai viena tiec galā ar darbiem?
— Man labi palīgi ir brālis un ģimenes locekļi. Vienai būtu grūti.
— Ko tu dari ar gatavo biohumusu?
— Fasēju paciņās. Kad iegūšu vajadzīgās atļaujas — tas gan ir dārgs prieks, biohumusu pārdošu vietējos veikalos.
Ņems kredītu
— Lai sāktu kādu biznesu, ir vajadzīgs starta kapitāls. Vai tu izmantoji kredītu?
— Līdz šim nē, bet tagad ir nepieciešamība pēc kredīta, jo ar šo rūpalu gribu nodarboties nopietni. Vācu informāciju, kādā veidā dabūt kredītu jaunu telpu iekārtošanai. Nākotnē domāju radīt vairākas jaunas darba vietas, jo viena netikšu galā. Uz peļņu gan varu cerēt tikai pēc vairākiem gadiem.
— Ja kāds vēlētos nodarboties ar biohumusa ražošanu tāpat kā tu, kas viņam būtu jāņem vērā?
— Pirmkārt, vajadzīgas pietiekami lielas telpas, kurās var nodrošināt siltumu, jo tas būs izdevīgi tikai tad, ja sliekas ‘‘strādās’’ visu gadu. Un, protams, sākumam ir vajadzīga nauda. Ja ir alerģija pret sliekām, tad arī nekas neiznāks. Nesen man bija saruna ar kādu paziņu, kura bija gatava nodarboties ar biohumusa gatavošanu. Atbrauca pie manis, bet, kā ieraudzīja sliekas, pateica: “Paldies, es tomēr darīšu ko citu!”.
