Saistībā ar projektā “Trešais tēva dēls” (3td) izveidoto mediju programmu “Bibliotēkas medijiem, mediji bibliotēkām” Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēkā tikās reģionālo mediju pārstāvji seminārā “Katrai bibliotēkai sava veiksmes formula”.
Veic pētījumu
Kristīne Pabērza, 3td ietekmes novērtēšanas speciāliste, stāstīja par pētījumu, kas atklāj, kāda ir publisko bibliotēku ekonomiskā vērtība un ietekme.
“Šī pētījuma mērķis bija aprēķināt un analizēt publisko bibliotēku ekonomisko ietekmi Latvijā un aprēķināt atdeves rādītājus ieguldījumiem bibliotēkās. Lai to paveiktu, jāaprēķina bibliotēkās sniegto pakalpojumu vērtība,” stāsta Pabērzas kundze. “Izvērtējām gan naudā izsakāmās bibliotēkas radītās vērtības, gan nemonetāros ieguvumus. Pētījums arī unikāls ar to, ka tajā noteikta pilnīgi visu valsts publisko bibliotēku vērtība.”
Latvijā līdz šim tādi pētījumi nav veikti. Bibliotēku ekonomiskā vērtība pētīta Amerikas Savienotajās Valstīs, bet no Eiropas valstīm tikai Lielbritānijā. Finansējums Latvijas bibliotēkām pēdējos gados ir samazinājies, taču apmeklētāju skaits palielinājies. Pētījumā aptaujāja 3000 cilvēku visos Latvijas reģionos, visu Latvijas pašvaldību vadītājus, bibliotēku darbiniekus. Pētījuma rezultātā secināts, ka ikgadējā bibliotēku radītā kopējā vērtība ir ap 23 miljoniem latu. Kopējā bibliotēku sistēmas ieguvumu un izdevumu attiecība ir Ls 1,37.
Sekmē uzņēmējdarbību
Kā veiksmīgi darboties, piesaistīt apmeklētājus un parādīt, ka bibliotēka vairs nav tikai grāmatu krātuve vien, stāstīja pieredzējušas bibliotekāres. Veiksmes stāstu atklāja Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša.
“Bibliotēkas, pašvaldības un nevalstisko organizāciju veiksmīga sadarbība — tā ir mūsu veiksmes formula,” domā Anita Strokša.
Staiceles bibliotēkā ir divas darbinieces, 15 tūkstošu liels grāmatu krājums un 392 pastāvīgie lasītāji. Dienā bibliotēkā apkalpo aptuveni 67 cilvēkus. Īpaši Strokšas kundze lepojas ar plašajām un gaišajām telpām, bibliotēkā var iekļūt arī cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. “Ja vēlas veiksmīgi darboties, ja gribi, lai viss notiek, nedrīkst tikai sēdēt aiz galda,” uzskata Anita Strokša. “Visu laiku kaut kas jādomā, jādarbojas. Mēs sadarbojamies ar citām iestādēm, rīkojam paši savus pasākumus. Piemēram, Valentīndienā pie mums viesojās Vera Gribača, aktiera Ēvalda Valtera sieva, tikās ar vietējo zelta pāri. Šogad organizējām arī bibliotēku nakti. Visu pērno gadu risinājās pasākumu cikls “Esi vesels”. Savas preces bibliotēkā varēja prezentēt mājražotāji. Tādējādi bibliotēka veicina arī vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā mums ir plašas telpas, rīkojam arī seminārus, pie mums bijusi arī autovadītāju apmācība.”
Abonē izglītojošus izdevumus
Bibliotēka akrīvi sadarbojas ar līdzās esošajām iestādēm — skolu, muzeju, iekļaujas citu organizētajos pasākumos. Piemēram, kad pērn rīkoja autofotoorientēšanās sacensības, viens kontrolpunkts bija Staiceles bibliotēkā, atzīmi meklēja Andreja Upīša grāmatā “Zaļā zeme”. Ik gadu, svinot pilsētas jubileju, izmanto novadpētniecībā savāktos materiālus un rīko zināšanu sacensības bērniem un skolotājiem. Strokšas kundze teic, ka tā ir ļoti gaidīta un iecienīta viktorīna. Nāk atbalstītāji, gan skolotājiem, gan skolēniem parasti iet “karsti”.
“Naudas nav daudz, tāpēc rūpīgi jāizvērtē, ko pirkt, pasūtām izglītojošus izdevumus,” stāsta bibliotēkas vadītāja. “Pilnībā lasītāju vēlmēm nepakļaujamies — “Privāto Dzīvi”, “Kas Jauns”, sieviešu žurnālus neabonējam, bet šie izdevumi tomēr mūsu plauktos ir. Sadarbojamies ar lasītājiem, un tie, kuri abonē, izlasa un atnes mums.”
Spoku stāstu diena pagrabā
Baložu bibliotēkas vadītāja Dainuvīte Markelova, izrādot bibliotēku, kas izvietota kultūras nama otrajā stāvā, stāsta, ka par plašākām telpām grāmatu krātuvei sāka domāt pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz Dāniju. Sākumā bibliotēka bija izvietota vairākās mazās telpās, bet starpsienas nojauca un izveidoja vienu lielu telpu. Vienā daļā ierīkots stūrītis bērniem. Bibliotēkā ir mobilie plaukti, lai vajadzības gadījumā tos būtu viegli pārvietot. Merkelovas kundze teic, ka Baložu bibliotēkā akcentē trīs lietas: darbu ar bērniem, projektus un novadpētniecību. “Katras bibliotēkas novadpētniecības daļa ir unikāla un svarīga, kas paliks nākotnei,” uzskata Markelovas kundze. Bibliotēkāri rūpējas par jauno lasītāju piesaisti, piemēram, dāvinot grāmatas jaundzimušajiem un rīkojot dažādus interesantus pasākumus lielākiem bērniem. Īpaši bērniem patikusi kultūras nama pagrabā rīkotā spoku stāstu pēcpusdiena pat ar atbilstīgiem tērpiem.
“Literatūru pērkam gan latviešu, gan krievu valodā, esošā situācija jāņem vērā,” stāsta vadītāja. “Mūsu bibliotēkas nākotnes plāni ir lasītava un atsevišķa telpa jauniešiem kultūras nama pirmajā stāvā. Bet mūsu veiksmes noslēpums ir novadpētniecība un superdarbinieki.”
