“Staburaga” 27. augusta numurā izlasīju rakstu “Izvērtēs Kokneses sociālā dienesta darbu” un vēlos paust savu viedokli par notikušo. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris uzskata, ka sociālā dienesta darbs saistībā ar ģimeni, kurā pieauguša vīrieša vardarbības dēļ cieta desmit mēnešu veca meitenīte, bija veikts par divsimt procentiem. Es gan gribētu teikt, ka sociālais dienests ir dzērājģimeņu labākais draugs, kas absolūti nekontrolē, kā tiek izlietota piešķirtā palīdzība. Ilgāku laiku strādāju veikalā un labi redzēju, kur paliek nauda, kas piešķirta ģimenēm, kurās vecāki mīl iedzert un par bērniem īpaši nerūpējas. Daudz reižu esmu dzirdējusi rindā stāvētājus plātāmies, cik kuram uz bērnu rēķina izdevies izplēst no sociālā dienesta. Un kur tā nauda paliek? Tajos iepirkumu grozos negulst preces, kas būtu noderīgas bērniem. Esmu par to runājusi ar daudziem cilvēkiem, īpaši pēc šī gadījuma, un daudzi man arī piekrīt, taču skaļi par to nerunā. Zinu ģimenes, kuras pēdējiem spēkiem cīnās, strādā, lai nopelnītu iztiku, uzturētu ģimeni, pabarotu bērnus, bet kādreiz kaut kam tomēr pietrūkst. Kad viņi aiziet uz sociālo dienestu, vēl tiek nokaunināti par uzdrīkstēšanos prasīt pabalstu. Uzskatu, ka sociālajam dienestam daudz rūpīgāk jākontrolē, kā tiek izlietoti piešķirtie pabalsti, un tiem, kuriem nedrīkst to izmaksāt naudā, jāsniedz cita veida palīdzība, lai nevar nodzert. Arī ģimenē, kurā notika šī nelaime, vairākiem tās locekļiem ir problēmas ar alkoholu. Sociālā dienesta piešķirtais dzīvoklis Koknesē, var teikt, bija tikai ķeksīša pēc, jo, tiklīdz Iršos kādam parādījās nauda un dzeramais, sākās uzdzīve.
Bebrēnietes Inetas Salenieces viedokli uzklausīja
Guna Skaistkalne
