Jau 21. reizi. Pļaviņu novadā ar noturīgām tradīcijām iesakņojušās ugunsdzēsības sacensības. Sacensību dalībniekus sveica Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ambainis un VUGD Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles daļas komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis Mihails Maškovs.
Šogad tām tika pieteiktas 10 komandas. Sacensības organizēja Klintaines pagasta pārvalde un Pļaviņu novada dome. Sacensību galvenais tiesnesis bija Ainārs Arnītis. Uzvarētāji tika noteikti katrā vecumgrupā pēc iegūto punktu skaita trijos sacensību veidos. Komanda ar absolūti labāko rezultātu pieaugušo grupā ieguva ceļojošo Kārļa Zariņa kausu. Lai gan uzvarētājkomandai nosaukums ir “Mazie zaķīši”, vīri pierādīja, ka nemaz tik mazi nav. Komandas sastāvā bija Arnis Lazda, Ruslans Gabranovs, Valdis Mežmalis, Artis Miķelsons, Ainārs Pīķis.
Pārējie godalgoto vietu ieguvēji saņēma diplomus, medaļas un pārsteiguma balvas, pirmās vietas — arī kausus. Ideja par ugunsdzēsības sacensību atjaunošanu 1997. gadā radās aktīvam Klintaines pagasta sporta entuziastam Aināram Arnītim.
Sērenē svin pagalma svētkus. Sērenes pagastā 21. jūlijā svinēja Pagalma svētkus. Te bērni varēja lēkāt piepūšamajās atrakcijās, vizināties ar poniju, bet pieaugušie — sacensties volejbola spēlē un piedalīties dažādās citās nodarbēs visas dienas garumā. Staburaga pagasta amatierteātris todien sēreniešiem rādīja R. Missūnes skeču “Par vīriešiem un kaķiem”, bet pagasta pārvaldes pagalmā notika pasākums “Satiec savu deputātu”, kur bija iespēja runāt ar Jaunjelgavas novada domes deputātu Jāni Blūzmani. Sērenieši kopā gatavoja auksto zupu un, protams, paši to nobaudīja. Jaunjelgavas novada pagastos svētku rīkošana ir kļuvusi par tradīciju, sērenieši bija pirmie, kuri šovasar tos svinēja.
Iedzīvotāju ērtībām. Bebru pagasta centrā komunālās nodaļas strādnieki nodaļas vadītāja Jura Bāra vadībā izbūvē gājēju celiņu “Gaismas—Ziedi”, tā kopējais garums būs 115 metri. Pašreiz sākta betonēšana, lai ieklātu bruģi. “Sen jau tā vajadzēja!” sacīja sastaptie Bebru pagasta iedzīvotāji, kas ar nepacietību gaida, kad ietve beidzot būs gatava.
Lai atmiņu taka neaizaug ar zāli
Tikai retais zināja, kur atdusas izcils Bebru pagasta kultūras darbinieks, tēlnieka Voldemāra Jākobsona piemiņas glabātājs Augusts Pētersons. Tagad viņa kapavieta būs visiem zināma — izveidota apmalīte un novietots piemineklis.
Ināra Sudare
Bijusī tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzeja vadītāja Sarmīte Rode pastāstīja, ka, pateicoties Bebru pamatskolas absolventa un Voldemāra Jākobsona skolnieka Andra Kristona ziedojumam, akmeņkalis Modris Stiliņš šopavasar izgatavoja un novietoja apmalīti un laukakmenī veidotu pieminekli, kurā iegravēti vārdi: “Tēlnieka Voldemāra Jākobsona (1899—1974) piemiņas glabātājs Augusts Pētersons (1913—1987).” Augusts Pētersons dzimis Bebru pagastā 1913. gada 26. martā. Vecākās paaudzes bebrēnieši atceras, ka Augusts Pētersons strādājis par grāmatvedi, bet jaunībā, studējot Pēterburgā, ieguvis labu izglītību, bijis izcils mākslas pazinējs. Ar Voldemāru Jākobsonu viņus vienojusi gadiem ilga draudzība. Mākslinieks savam draugam bija uzticējis sirdī loloto: lai pēc viņa aiziešanas “Galdiņos” tiktu izveidots muzejs. 1974. gada 2. jūnijā “Galdiņu” saimnieks devās mūžībā, bet pēc nepilniem diviem gadiem — 1976. gada 13. aprīlī — tika atklāts muzejs. Aizkraukles (toreiz Stučkas) Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem muzeja iekārtošanā lielākais palīgs bija Augusts Pētersons. Muzeja pamatkrājuma un palīgkrājuma grāmatas glabā ar viņa roku rakstītus ierakstus. Augusts Pētersons pirmos muzeja darbības desmit gadus ir sagaidījis apmeklētājus un vadījis ekskursijas, tā apliecinot savam draugam doto solījumu. Un šo savu sirdsdarbu darījis, nesaņemot atalgojumu.
19. augustā Zutēnu kapos ir kapusvētki. Ziedi guls arī uz sirdsskaidra novadnieka kapa, jo atmiņu taka, pateicoties dāsnu cilvēku labdarībai, neaizaugs ar zāli. ◆
