Pitstops pirms kārtējā brauciena. Aizkraukles trasē, Jaunceltnes ielā, aizvadīts lielizmēra radio vadāmo modeļu sacensību “RcBajaRace 2020” otrais posms. Aizraujošus kvalifikācijas braucienus visas dienas garumā trasē aizvadīja braucēji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Vakarpusē spēcīgākie finālbraucienos sadalīja kausus. A finālā uz goda pjedestāla kāpa visu Baltijas valstu pārstāvji. Pirmā vieta Jānim Zariņam, sudrabs — lietuvietim Daiņum Mikelenam, bronza — Maiko Taelmam no Igaunijas. Attēlā — apkopi braucienu starpposmā savam braucamajam veic skrīverietis Dainis Kazāks.
Jau piektā grāmata par Seci. Mūsu novadniekam Pēterim Sakalauram iznākusi kārtējā grāmatiņa, veltīta Secei, — “Seces klēpī. Izbirumi no atmiņu atlūzām!”, kas nonākusi Aizkraukles pilsētas un citu bibliotēku krājumā. Pagājušajā gada rudenī, prezentējot divas jaunākās grāmatas — “Tā laika uzdrīkstēšanās” un “Grāmata par grāmatām” —, autors piebilda, ka vēl trešais izdevums esot drukāšanā, kā arī solījās pabeigt grāmatu par Seci. Nu solījums izpildīts. Bibliotēku krājumos nonāca tā, kas tobrīd vēl tika drukāta — “Īsas pastaigas jaunajās prātulās” un arī pabeigtā grāmata par Seci. Pētera Sakalaura izdevumu klāstā šī ir jau piektā grāmatiņa, kas veltīta Secei — “Mana Seces vēsture”, “Vēl Seces vēsturē”, “Jaunā Seces skola” un “Seces ģeodēzija”. “Autors savā palīgā saucienā aicina tautu palīdzēt beidzot tikt vaļā no tās Seces, bet varbūt ir labi, ka netiek! Jo kā tad mēs uzzinātu par kolhozu veidošanos, elektrības padarīšanām, par apriņķiem, dzelzceļa stacijām. Par Seces personībām: pašvaldības darbiniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem u. c.,” raksturojot grāmatu, vēsta Aizkraukles pilsētas bibliotēka.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus. 14. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits (attēlā no labās), pieminot komunistiskā genocīda upurus, Rīgas pilī tikās ar Sibīrijas izsūtījumu pārdzīvojušajiem un skolēnu darbu konkursa “Sibīrijas bērni” dalībniekiem, tostarp Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēkni Robertu Rūdolfu Apiņu (vidū). Prezidents uzsvēra, ka, gadiem ritot, aizvien lielāka nozīme ir atmiņu pēctecībai. Tuvība starp paaudzēm pastāv tikai tad, ja nākamajām paaudzēm ir svarīgs priekšteču mūža gājums, tās to novērtē, turpina aizsākto gan ģimenē, gan valstiskā līmenī. Fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā sacerējumu konkursā šī saikne starp paaudzēm ir skaidri nolasāma, lai arī dažos gadījumos aprakstīta tiek pat ceturtā paaudze — vecvecāku vecāki, kuri vēl kā bērni ir piedzīvojuši izsūtīšanu.
Egils Levits nolasīja citātu no sacerējumu konkursa dalībnieka Roberta Rūdolfa Apiņa rakstītā: “Rakstot šo darbu, manī raisījās pārdomas, vai mēs novērtējam, par kādu cenu esam ieguvuši neatkarīgu valsti. Pārdomāju, ko mēs, jaunā paaudze, šodien būtu spējīgi darīt, upurēt Latvijas labā. Vai mēs visi patiešām kā savu vecvecāku mantinieki darām visu valsts, savā un tuvinieku labā? Domāju par to, kā sava dzīve jāveido mums, lai mūsu bērni un mazbērni pēc 100 gadiem varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā.”
SAKOPJ BIRZI. Pēc īpašnieka Oļega Ļaha iniciatīvas pirms kāda laika, izcērtot pamežu, tika sakopta vairāk nekā hektāru liela birzs Aizkrauklē, Bērzu ielas malā, posmā starp profesionālo vidusskolu un universālveikalu. Savukārt pagājušajā nedēļā darbi norisinājās ielas pretējā pusē apmēram divu hektāru platībā. “Gribam, lai ir skaisti, lai birzs ir sakopta un lai tajā aizkrauklieši var pastaigāties un labi atpūsties,” saka Oļegs Ļahs. Līdzīgi viņš gatavojas sakopt arī savu īpašumu netālu no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja un citviet.
“Mums zvanīts ar pārmetumu, kāpēc izcērt pamežu — vai tā vajadzēja darīt, bet mums nav tiesību ierobežot privātīpašnieka vēlmi sakopt savu īpašumu,” saka Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis. “Arī pamežam ir savs šarms, tomēr šajā gadījumā uzskatu, ka pilsētas teritorijā tā izciršana vidi dara skaistāku, labāk pārredzamu un drošāku.”
Izstāde par spilgtākajiem mirkļiem pasta vēsturē. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā 19. jūnijā pulksten 14 atklās pasta vēstures izstādi “Tikai no Tevis nav vēstules”. Izstāde nebija pieejama apmeklētājiem ārkārtas situācijas dēļ. Uz tikšanos aicina kolekcionārs novadpētnieks Edvards Lavrinovičs, kura kolekcijas nozīmīgākie eksponāti apskatāmi šajā izstādē. Tajā izgaismoti spilgtākie brīži Latvijas pasta vēsturē, kas saistās ar pārmaiņām valsts dzīvē — kariem, krīzēm un neatkarīgas Latvijas uzplaukumu. Skatāmas pasta kļūdas, viltojumi un unikāli sūtījumi. Vairāk par to Edvards pastāstīs šajā tikšanās reizē. Filatēlisti aicināti ierasties ar savām kolekcijām.
